Valodu apguve
previous page  up Satura rādītājs  next page  | Free download MP3:  ALL  71-80  | Free Android app | Free iPhone app

Home  >   50languages.com   >   latviešu   >   grieķu   >   Satura rādītājs


75 [septiņdesmit pieci]

kaut ko pamatot 1

 


75 [εβδομήντα πέντε]

Αιτολογώ κάτι 1

 

 
Kāpēc Jūs nenākat?
Γιατί δεν έρχεστε;
Giatí den ércheste?
Laiks ir tik slikts.
Ο καιρός είναι χάλια.
O kairós eínai chália.
Es nenāku, jo ir slikts laiks.
Δεν έρχομαι επειδή ο καιρός είναι χάλια.
Den érchomai epeidí o kairós eínai chália.
 
 
 
 
Kāpēc viņš nenāk?
Γιατί δεν έρχεται;
Giatí den érchetai?
Viņš nav uzaicināts.
Δεν τον κάλεσαν.
Den ton kálesan.
Viņš nenāk, jo nav uzaicināts.
Δεν έρχεται επειδή δεν τον κάλεσαν.
Den érchetai epeidí den ton kálesan.
 
 
 
 
Kāpēc tu nenāc?
Γιατί δεν έρχεσαι;
Giatí den érchesai?
Man nav laika.
Δεν έχω χρόνο.
Den écho chróno.
Es nenāku, jo man nav laika.
Δεν έρχομαι επειδή δεν έχω χρόνο.
Den érchomai epeidí den écho chróno.
 
 
 
 
Kāpēc tu nepaliec?
Γιατί δεν μένεις;
Giatí den méneis?
Man vēl jāstrādā.
Έχω ακόμα δουλειά.
Écho akóma douleiá.
Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā.
Δεν μένω επειδή έχω ακόμα δουλειά.
Den méno epeidí écho akóma douleiá.
 
 
 
 
Kāpēc Jūs jau aizejat?
Γιατί φεύγετε κιόλας;
Giatí févgete kiólas?
Es esmu nogurusi.
Είμαι κουρασμένος / κουρασμένη.
Eímai kourasménos / kourasméni.
Es aizeju, jo esmu nogurusi.
Φεύγω επειδή είμαι κουρασμένος / κουρασμένη.
Févgo epeidí eímai kourasménos / kourasméni.
 
 
 
 
Kāpēc Jūs jau aizbraucat?
Γιατί φεύγετε κιόλας;
Giatí févgete kiólas?
Ir jau vēls.
Είναι ήδη αργά.
Eínai ídi argá.
Es braucu prom, jo ir jau vēls.
Φεύγω επειδή είναι ήδη αργά.
Févgo epeidí eínai ídi argá.
 
 
 
 
 

previous page  up Satura rādītājs  next page  | Free download MP3:  ALL  71-80  | Free Android app | Free iPhone app

Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?

Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes. Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā. Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki. Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem. Atmiņa tiek trenēta mācoties. Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē. Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas. Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem. Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas. Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki. Bet viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas. Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles. Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai. Visi subjekti bija divvalodīgi. Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā. Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem. Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu. Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām. Viena iespēja bija riskantāka par otru. Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās. Un atbilde mainījās, mainot valodu! Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku. Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju. Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības. Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības. Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki. Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki. Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…

 

Downloads are FREE for private use, public schools and for non-commercial purposes only!
LICENCE AGREEMENT. Please report any mistakes or incorrect translations here.
© Copyright 2007 - 2015 Goethe Verlag Starnberg and licensors. All rights reserved.
Contact
book2 latviešu - grieķu iesācējiem