Valodu apguve
previous page  up Satura rādītājs  next page  | Free download MP3:  ALL  11-20  | Free Android app | Free iPhone app

Home  >   50languages.com   >   latviešu   >   grieķu   >   Satura rādītājs


18 [astoņpadsmit]

Mājas uzkopšana

 


18 [δεκαοκτώ]

Καθαρισμός σπιτιού

 

 
Šodien ir sestdiena.
Σήμερα είναι Σάββατο.
Símera eínai Sávvato.
Šodien mums ir laiks.
Σήμερα έχουμε χρόνο.
Símera échoume chróno.
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli.
Σήμερα καθαρίζουμε το σπίτι.
Símera katharízoume to spíti.
 
 
 
 
Es uzkopju vannas istabu.
(Εγώ) καθαρίζω το μπάνιο.
(Egó) katharízo to bánio.
Mans vīrs mazgā mašīnu.
Ο άντρας μου πλένει το αυτοκίνητο.
O ántras mou plénei to aftokínito.
Bērni tīra divriteņus.
Τα παιδιά καθαρίζουν τα ποδήλατα.
Ta paidiá katharízoun ta podílata.
 
 
 
 
Vecmāmiņa aplej puķes.
Η γιαγιά ποτίζει τα λουλούδια.
I giagiá potízei ta louloúdia.
Bērni uzkopj bērnu istabu.
Τα παιδιά τακτοποιούν το παιδικό δωμάτιο.
Ta paidiá taktopoioún to paidikó domátio.
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu.
Ο άντρας μου τακτοποιεί το γραφείο του.
O ántras mou taktopoieí to grafeío tou.
 
 
 
 
Es salieku veļu veļas mašīnā.
(Εγώ) βάζω τα ρούχα στο πλυντήριο.
(Egó) vázo ta roúcha sto plyntírio.
Es izkaru veļu.
(Εγώ) απλώνω τα ρούχα.
(Egó) aplóno ta roúcha.
Es gludinu veļu.
(Εγώ) σιδερώνω τα ρούχα.
(Egó) sideróno ta roúcha.
 
 
 
 
Logi ir netīri.
Τα παράθυρα είναι βρώμικα.
Ta paráthyra eínai vrómika.
Grīda ir netīra.
Το πάτωμα είναι βρώμικο.
To pátoma eínai vrómiko.
Trauki ir netīri.
Τα πιάτα είναι βρώμικα.
Ta piáta eínai vrómika.
 
 
 
 
Kas nospodrinās logus?
Ποιος καθαρίζει τα παράθυρα;
Poios katharízei ta paráthyra?
Kas izsūks putekļus?
Ποιος βάζει ηλεκτρική σκούπα;
Poios vázei ilektrikí skoúpa?
Kas nomazgās traukus?
Ποιος πλένει τα πιάτα;
Poios plénei ta piáta?
 
 
 
 
 

previous page  up Satura rādītājs  next page  | Free download MP3:  ALL  11-20  | Free Android app | Free iPhone app

Mācīšanās agrā vecumā

Svešvalodas mūsdienās kļūst aizvien svarīgākas. Tas attiecas arī uz profesionālo dzīvi. Tā rezultātā, pieaudzis ir cilvēku skaits, kuri apgūst svešvalodas. Kā arī vairāki vecāki vēlētos, lai viņu bērni mācas svešvalodas. Un vislabākais ir agrā vecumā. Pasaulē jau pastāv vairākas starptautiskās skolas. Arī bērnu dārzi ar daudzvalodīgu izglītību kļūst arvien populārāki. Svešvalodu apguvei agrā vecumā ir daudz priekšrocību. Tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Mūsu smadzenes līdz 4 gadu vecumam būvē valodu struktūru. Šie neironu tīkli palīdz mums mācībās. Jaunas struktūras, mums kļūstot vecākiem, vairs neveidojas tik labi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem ir daudz sarežģītāk mācīties valodu. Tādēļ mums jau agri būtu jāveicina mūsu smadzeņu attīstība. Īsāk sakot: jo jaunāks, jo labāk. Kaut gan pastāv arī cilvēki, kuri kritizē mācīšanos agrā vecumā. Viņi baidās, ka vairāku valodu zināšana bērnus pārslogo. Bez tam, pastāv arī bailes, ka viņi tā arī nevienu valodu kārtīgi neiemācīsies. Tomēr zinātnē šīs šaubas nerodas. Vairums lingvistu un neiro-psihologu ir optimistiski noskaņoti. To izmeklējumi sniedz pozitīvus rezultātus. Bērni valodu stundās parasti jautri pavada laiku. Un: ja bērni mācs valodas, viņi arī domā par valodām. Tādēļ, pateicoties svešvalodas apguvei, viņi apgūšt arī savu dzimto valodu. Visu atlikušo dzīvi viņi gūs labumu, pateicoties šīm valodu zināšanām. Varbūt labāk sākt ar vissarežģītākajām valodām. Jo bērna smadzenes iemācas ātri un intuitīvi. Tām vienalga, vai jāsaglabā hello, ciao or néih hóu!

 

Downloads are FREE for private use, public schools and for non-commercial purposes only!
LICENCE AGREEMENT. Please report any mistakes or incorrect translations here.
© Copyright 2007 - 2015 Goethe Verlag Starnberg and licensors. All rights reserved.
Contact
book2 latviešu - grieķu iesācējiem