Valodu apguve

Home  >   50languages.com   >   latviešu   >   pandžabu   >   Satura rādītājs


73 [septiņdesmit trīs]

kaut ko drīkstēt

 


ਹਿੰਦੀ ਧਰਮ

ਇਸਲਾਮ

 

 
Vai tu jau drīksti braukt ar mašīnu?
ਯਹੂਦੀ ਧਰਮ
kī tainū huṇē tōṁ gaḍī calā'uṇa dī āgi'ā hai?
Vai tu jau drīksti lietot alkoholu?
ਇਕਾਗਰਤਾ
Kī tainū huṇē tōṁ gaḍī śarāba pīṇa dī āgi'ā hai?
Vai tu jau drīksti viens pats braukt uz ārzemēm?
ਮੰਮੀ
Kī tainū huṇē tōṁ ikalē vidēśa jāṇa dī āgi'ā hai?
 
 
 
 
drīkstēt
ਮੁਸਲਮਾਨ
Kara sakaṇā
Vai mēs šeit drīkstam smēķēt?
ਪੋਪ
kī asīṁ ithē sigaraṭa pī sakadē/ sakadī'āṁ hāṁ.
Vai šeit drīkst smēķēt?
ਪ੍ਰਾਰਥਨਾ
Kī ithē sigaraṭa pītī jā sakadī hāṁ?
 
 
 
 
Vai drīkst maksāt ar kredītkarti?
ਪਾਦਰੀ
Kī kraiḍiṭa kāraḍa nāla paisē ditē jā sakadē hana?
Vai drīkst maksāt ar čeku?
ਧਰਮ
Kī yātarī caika nāla paisē ditē jā sakadē hana?
Vai drīkst maksāt tikai skaidrā naudā?
ਸੇਵਾ
Kī sirapha nakada paisē ditē jā sakadē hana?
 
 
 
 
Vai es drīkstu piezvanīt?
ਪ੍ਰਾਰਥਨਾ ਸਥਾਨ
Kī maiṁ phōna kara sakadā/ sakadī hāṁ?
Vai es drīkstu ko jautāt?
ਮੰਦਰ
Kī maiṁ kujha pucha sakadā/ sakadī hāṁ?
Vai es drīkstu ko teikt?
ਮਕਬਰਾ
Kī maiṁ kujha kahi sakadā/ sakadī hāṁ?
 
 
 
 
Viņš nedrīkst gulēt parkā.
ਬਾਂਸ
Usanū bāga vica sauṇa dī āgi'ā nahīṁ hai.
Viņš nedrīkst gulēt mašīnā.
ਖਿੜਾਉ
Usanū gaḍī vica sauṇa dī āgi'ā nahīṁ hai.
Viņš nedrīkst gulēt stacijā.
ਫੁੱਲਾਂ ਦਾ ਗੁਲਦਸਤਾ
Usanū rēlavē saṭēśana tē sauṇa dī āgi'ā nahīṁ hai.
 
 
 
 
Vai mēs drīkstam apsēsties?
ਟਾਹਣੀ
Kī asīṁ baiṭha sakadē/ sakadī'āṁ hāṁ?
Vai mēs drīkstam dabūt ēdienkarti?
ਕਲੀ
Kī sānū maini'ū – kāraḍa mila sakadā hai?
Vai mēs drīkstam samaksāt atsevišķi?
ਥੋਹਰ
Kī asīṁ alaga – alaga paisē dē sakadē/ sakadī'āṁ hāṁ.
 
 
 
 
 


Kā smadzenes iemācās jaunus vārdus

Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu. Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu. Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku. Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti. Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli. Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem. Pērtiķi var iemācīties "izlasīt" vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga. Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas. Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu. Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums. Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs. Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt. Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā. Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo "failu". Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts. Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo. Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas. Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām. Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas. Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem. Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies. Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk. Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji. Jo katram no mums ir zināmas intereses. Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām. Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām. Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.

 

Downloads are FREE for private use, public schools and for non-commercial purposes only!
LICENCE AGREEMENT. Please report any mistakes or incorrect translations here.
Imprint - Impressum © Copyright 2007 - 2018 Goethe Verlag Starnberg and licensors. All rights reserved.
Contact
book2 latviešu - pandžabu iesācējiem