Valodu apguve
previous page  up Satura rādītājs  next page  | Free download MP3:  ALL  91-100  | Free Android app | Free iPhone app

Home  >   50languages.com   >   latviešu   >   grieķu   >   Satura rādītājs


93 [deviņdesmit trīs]

Palīgteikumi ar vai

 


93 [ενενήντα τρία]

Δευτερεύουσες προτάσεις με αν

 

 
Es nezinu, vai viņš mani mīl.
Δεν ξέρω αν με αγαπάει.
Den xéro an me agapáei.
Es nezinu, vai viņš nāks atpakaļ.
Δεν ξέρω αν θα γυρίσει.
Den xéro an tha gyrísei.
Es nezinu, vai viņš man piezvanīs.
Δεν ξέρω αν θα μου τηλεφωνήσει.
Den xéro an tha mou tilefonísei.
 
 
 
 
Vai viņš mani mīl?
Άραγε με αγαπάει;
Árage me agapáei?
Vai viņš nāks atpakaļ?
Άραγε θα γυρίσει;
Árage tha gyrísei?
Vai viņš man piezvanīs?
Άραγε θα με πάρει τηλέφωνο;
Árage tha me párei tiléfono?
 
 
 
 
Es jautāju sev, vai viņš domā par mani?
Αναρωτιέμαι αν με σκέφτεται.
Anarotiémai an me skéftetai.
Es jautāju sev, vai viņam ir kāda cita?
Αναρωτιέμαι αν έχει άλλη.
Anarotiémai an échei álli.
Es jautāju sev, vai viņš melo?
Αναρωτιέμαι αν λέει ψέματα.
Anarotiémai an léei psémata.
 
 
 
 
Vai viņš domā par mani?
Άραγε με σκέφτεται;
Árage me skéftetai?
Vai viņam ir kāda cita?
Άραγε έχει άλλη;
Árage échei álli?
Vai viņš saka patiesību?
Άραγε λέει την αλήθεια;
Árage léei tin alítheia?
 
 
 
 
Es šaubos, vai es viņam patiešām patīku.
Αμφιβάλλω αν του αρέσω πραγματικά.
Amfivállo an tou aréso pragmatiká.
Es šaubos, vai viņš man rakstīs.
Αμφιβάλλω αν θα μου γράψει.
Amfivállo an tha mou grápsei.
Es šaubos, vai viņš mani precēs.
Αμφιβάλλω αν θα με παντρευτεί.
Amfivállo an tha me pantrefteí.
 
 
 
 
Vai es viņam patiešām patīku?
Άραγε του αρέσω στα αλήθεια;
Árage tou aréso sta alítheia?
Vai viņš man rakstīs?
Άραγε θα μου γράψει;
Árage tha mou grápsei?
Vai viņš mani precēs?
Άραγε θα με παντρευτεί;
Árage tha me pantrefteí?
 
 
 
 
 

previous page  up Satura rādītājs  next page  | Free download MP3:  ALL  91-100  | Free Android app | Free iPhone app

Kā smadzenes apgūst gramatiku

Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības. Tas notiek pilnīgi automātiski. Mēs to neapzināmies. Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu. Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā. Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu. Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus. Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi. Tām jārīkojas ekonomiski. Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti. Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži. Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek. Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus. Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs. Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir. Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties. Pieaugušie mācas valodas savādāk. Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi. Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem. Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība. Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma. To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem. Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos. Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos. Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti. Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi. Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts. Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...

 

Downloads are FREE for private use, public schools and for non-commercial purposes only!
LICENCE AGREEMENT. Please report any mistakes or incorrect translations here.
© Copyright 2007 - 2015 Goethe Verlag Starnberg and licensors. All rights reserved.
Contact
book2 latviešu - grieķu iesācējiem