latviešu » slovēņu | 71 [septiņdesmit viens] | kaut ko gribēt

71 [enainsedemdeset] nekaj hoteti (želeti)

Ko jūs gribat?	Kaj hočete?
Vai jūs gribat spēlēt futbolu?	Hočete igrati nogomet?
Vai jūs gribat apciemot draugus?	Hočete obiskati prijatelje?
gribēt	hoteti
Es negribu atnākt vēlu.	Nočem priti pozno.
Es negribu turp iet.	Nočem iti tja.
Es gribu iet mājās.	Hočem (iti) domov.
Es gribu palikt mājās.	Hočem ostati doma.
Es gribu būt viena.	Hočem biti sam(a).
Vai tu gribi palikt šeit?	Hočeš ostati tukaj?
Vai tu gribi šeit ēst?	Hočeš jesti tukaj?
Vai tu gribi šeit gulēt?	Hočeš spati tukaj?
Vai Jūs gribat aizbraukt rīt?	Hočete jutri odpotovati?
Vai Jūs gribat palikt līdz rītdienai?	Hočete ostati do jutri?
Vai Jūs gribat samaksāt rēķinu tikai rīt?	Hočete plačati račun šele jutri?
Vai jūs gribat iet uz diskotēku?	Hočete v disko?
Vai jūs gribat iet uz kino?	Hočete v kino?
Vai jūs gribat iet uz kafejnīcu?	Hočete v kavarno?

Kā smadzenes iemācās jaunus vārdus

Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu. Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu. Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku. Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti. Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli. Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem. Pērtiķi var iemācīties ‘izlasīt’ vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga. Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas. Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu. Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums. Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs. Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt. Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā. Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo ‘failu’. Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts. Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo. Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas. Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām. Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas. Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem. Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies. Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk. Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji. Jo katram no mums ir zināmas intereses. Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām. Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām. Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.