latviešu » grieķu | 71 [septiņdesmit viens] | kaut ko gribēt

71 [εβδομήντα ένα] θέλω κάτι

71 [ebdomḗnta éna] thélō káti

Ko jūs gribat?	Τι θέλετε; Ti thélete?
Vai jūs gribat spēlēt futbolu?	Θέλετε να παίξετε ποδόσφαιρο; Thélete na paíxete podósphairo?
Vai jūs gribat apciemot draugus?	Θέλετε να επισκεφτούμε φίλους; Thélete na episkephtoúme phílous?
gribēt	θέλω; thélō
Es negribu atnākt vēlu.	Δεν θέλω να αργήσω.; Den thélō na argḗsō.
Es negribu turp iet.	Δεν θέλω να πάω.; Den thélō na páō.
Es gribu iet mājās.	Θέλω να πάω σπίτι.; Thélō na páō spíti.
Es gribu palikt mājās.	Θέλω να μείνω (στο) σπίτι.; Thélō na meínō (sto) spíti.
Es gribu būt viena.	Θέλω να μείνω μόνος / μόνη.; Thélō na meínō mónos / mónē.
Vai tu gribi palikt šeit?	Θέλεις να μείνουμε εδώ; Théleis na meínoume edṓ?
Vai tu gribi šeit ēst?	Θέλεις να φάμε εδώ; Théleis na pháme edṓ?
Vai tu gribi šeit gulēt?	Θέλεις να κοιμηθούμε εδώ; Théleis na koimēthoúme edṓ?
Vai Jūs gribat aizbraukt rīt?	Θέλετε να φύγετε αύριο; Thélete na phýgete aúrio?
Vai Jūs gribat palikt līdz rītdienai?	Θέλετε να μείνετε ως αύριο; Thélete na meínete ōs aúrio?
Vai Jūs gribat samaksāt rēķinu tikai rīt?	Θέλετε να πληρώσετε αύριο το λογαριασμό; Thélete na plērṓsete aúrio to logariasmó?
Vai jūs gribat iet uz diskotēku?	Θέλετε να πάμε στη ντίσκο; Thélete na páme stē ntísko?
Vai jūs gribat iet uz kino?	Θέλετε να πάμε σινεμά; Thélete na páme sinemá?
Vai jūs gribat iet uz kafejnīcu?	Θέλετε να πάμε στην καφετέρια; Thélete na páme stēn kaphetéria?

Kā smadzenes iemācās jaunus vārdus

Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu. Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu. Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku. Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti. Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli. Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem. Pērtiķi var iemācīties ‘izlasīt’ vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga. Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas. Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu. Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums. Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs. Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt. Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā. Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo ‘failu’. Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts. Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo. Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas. Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām. Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas. Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem. Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies. Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk. Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji. Jo katram no mums ir zināmas intereses. Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām. Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām. Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.