latviešu » rumāņu | 71 [septiņdesmit viens] | kaut ko gribēt

71 [şaptezeci şi unu] „a vrea” ceva

Ko jūs gribat?	Ce vreţi?
Vai jūs gribat spēlēt futbolu?	Vreţi să jucaţi fotbal?
Vai jūs gribat apciemot draugus?	Vreţi să vizitaţi prieteni?
gribēt	a vrea
Es negribu atnākt vēlu.	Nu vreau să vin târziu.
Es negribu turp iet.	Nu vreau să merg acolo.
Es gribu iet mājās.	Vreau să merg acasă.
Es gribu palikt mājās.	Vreau să rămân acasă.
Es gribu būt viena.	Vreau să fiu singur.
Vai tu gribi palikt šeit?	Vrei să rămâi aici?
Vai tu gribi šeit ēst?	Vrei să mănânci aici?
Vai tu gribi šeit gulēt?	Vrei să dormi aici?
Vai Jūs gribat aizbraukt rīt?	Vreţi să plecaţi mâine?
Vai Jūs gribat palikt līdz rītdienai?	Vreţi să rămâneţi până mâine?
Vai Jūs gribat samaksāt rēķinu tikai rīt?	Vreţi să plătiţi factura abia mâine?
Vai jūs gribat iet uz diskotēku?	Vreţi să mergeţi la discotecă?
Vai jūs gribat iet uz kino?	Vreţi să mergeţi la cinematograf?
Vai jūs gribat iet uz kafejnīcu?	Vreţi să mergeţi la cafenea?

Kā smadzenes iemācās jaunus vārdus

Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu. Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu. Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku. Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti. Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli. Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem. Pērtiķi var iemācīties ‘izlasīt’ vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga. Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas. Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu. Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums. Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs. Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt. Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā. Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo ‘failu’. Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts. Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo. Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas. Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām. Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas. Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem. Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies. Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk. Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji. Jo katram no mums ir zināmas intereses. Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām. Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām. Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.