latviešu » gruzīnu | 71 [septiņdesmit viens] | kaut ko gribēt

71 [სამოცდათერთმეტი] სურვილი

71 [samotsdatertmet'i] survili

Ko jūs gribat?	რა გინდათ თქვენ?; ra gindat tkven?
Vai jūs gribat spēlēt futbolu?	ფეხბურთის თამაში გინდათ?; pekhburtis tamashi gindat?
Vai jūs gribat apciemot draugus?	მეგობრების მონახულება გინდათ?; megobrebis monakhuleba gindat?
gribēt	სურვილი; survili
Es negribu atnākt vēlu.	არ მინდა გვიან მოვიდე.; ar minda gvian movide.
Es negribu turp iet.	იქ წასვლა არ მინდა.; ik ts'asvla ar minda.
Es gribu iet mājās.	სახლში წასვლა მინდა.; sakhlshi ts'asvla minda.
Es gribu palikt mājās.	სახლში დარჩენა მსურს.; sakhlshi darchena msurs.
Es gribu būt viena.	მარტო ყოფნა მსურს.; mart'o qopna msurs.
Vai tu gribi palikt šeit?	აქ გინდა დარჩენა?; ak ginda darchena?
Vai tu gribi šeit ēst?	აქ გინდა ჭამა?; ak ginda ch'ama?
Vai tu gribi šeit gulēt?	აქ გინდა ძილი?; ak ginda dzili?
Vai Jūs gribat aizbraukt rīt?	ხვალ გსურთ გამგზავრება?; khval gsurt gamgzavreba?
Vai Jūs gribat palikt līdz rītdienai?	ხვალამდე გსურთ დარჩენა?; khvalamde gsurt darchena?
Vai Jūs gribat samaksāt rēķinu tikai rīt?	ანგარიშის გადახდა ხვალ გსურთ?; angarishis gadakhda khval gsurt?
Vai jūs gribat iet uz diskotēku?	დისკოთეკაზე გინდათ?; disk'otek'aze gindat?
Vai jūs gribat iet uz kino?	კინოში გინდათ?; k'inoshi gindat?
Vai jūs gribat iet uz kafejnīcu?	კაფეში გინდათ?; k'apeshi gindat?

Kā smadzenes iemācās jaunus vārdus

Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu. Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu. Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku. Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti. Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli. Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem. Pērtiķi var iemācīties ‘izlasīt’ vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga. Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas. Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu. Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums. Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs. Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt. Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā. Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo ‘failu’. Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts. Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo. Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas. Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām. Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas. Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem. Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies. Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk. Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji. Jo katram no mums ir zināmas intereses. Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām. Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām. Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.