latviešu » somu | 91 [deviņdesmit viens] | Palīgteikumi ar ka 1

91 [yhdeksänkymmentäyksi] Sivulauseita että-sanalla 1

Rīt varbūt būs labāks laiks.	Sää paranee ehkä huomenna.
Kā Jūs to zināt?	Mistä tiedätte sen?
Es ceru, ka tas būs labāks.	Toivon, että se paranee.
Viņš noteikti atnāks.	Hän tulee varmasti.
Vai tas ir noteikti?	Onko se varmaa?
Es zinu, ka viņš atnāks.	Tiedän, että hän tulee.
Viņš noteikti piezvanīs.	Hän soittaa varmasti.
Patiešām?	Oikeasti?
Es domāju, ka viņš piezvanīs.	Luulen, että hän soittaa.
Vīns noteikti ir vecs.	Viini on varmasti vanhaa.
Vai jūs to droši zināt?	Tiedättekö sen tarkkaan?
Es pieņemu, ka tas ir vecs.	Oletan, että se on vanhaa.
Mūsu vadītājs izskatās labi.	Pomomme näyttää komealta.
Jūs tā domājat?	Oletteko sitä mieltä?
Es uzskatu, ka viņš izskatās pat ļoti labi.	Olen sitä mieltä, että hän näyttää jopa todella komealta.
Vadītājam noteikti ir draudzene.	Pomolla on varmasti tyttöystävä.
Jūs patiešām tā domājat?	Uskotteko todella niin?
Ir pilnīgi iespējams, ka viņam ir draudzene.	Se on hyvin mahdollista, että hänellä on tyttöystävä.

Kā smadzenes apgūst gramatiku

Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības. Tas notiek pilnīgi automātiski. Mēs to neapzināmies. Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu. Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā. Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu. Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus. Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi. Tām jārīkojas ekonomiski. Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti. Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži. Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek. Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus. Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs. Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir. Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties. Pieaugušie mācas valodas savādāk. Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi. Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem. Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība. Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma. To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem. Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos. Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos. Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti. Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi. Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts. Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...