latviešu » somu | 71 [septiņdesmit viens] | kaut ko gribēt

71 [seitsemänkymmentäyksi] haluta jotakin 2

Ko jūs gribat?	Mitä haluatte?
Vai jūs gribat spēlēt futbolu?	Haluatteko pelata jalkapalloa?
Vai jūs gribat apciemot draugus?	Haluatteko käydä kylässä ystävien luona?
gribēt	haluta
Es negribu atnākt vēlu.	En halua tulla myöhään.
Es negribu turp iet.	En halua mennä.
Es gribu iet mājās.	Haluan mennä kotiin.
Es gribu palikt mājās.	Haluan jäädä kotiin.
Es gribu būt viena.	Haluan olla yksin.
Vai tu gribi palikt šeit?	Haluatko jäädä tänne?
Vai tu gribi šeit ēst?	Haluatko syödä täällä?
Vai tu gribi šeit gulēt?	Haluatko nukkua täällä?
Vai Jūs gribat aizbraukt rīt?	Haluatteko lähteä huomenna?
Vai Jūs gribat palikt līdz rītdienai?	Haluatteko jäädä huomiseen?
Vai Jūs gribat samaksāt rēķinu tikai rīt?	Haluatteko maksaa laskun vasta huomenna?
Vai jūs gribat iet uz diskotēku?	Haluatteko mennä diskoon?
Vai jūs gribat iet uz kino?	Haluatteko mennä elokuviin?
Vai jūs gribat iet uz kafejnīcu?	Haluatteko mennä kahvilaan?

Kā smadzenes iemācās jaunus vārdus

Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu. Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu. Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku. Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti. Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli. Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem. Pērtiķi var iemācīties ‘izlasīt’ vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga. Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas. Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu. Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums. Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs. Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt. Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā. Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo ‘failu’. Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts. Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo. Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas. Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām. Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas. Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem. Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies. Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk. Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji. Jo katram no mums ir zināmas intereses. Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām. Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām. Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.