latviešu » somu | 18 [astoņpadsmit] | Mājas uzkopšana

18 [kahdeksantoista] Talon siivous

Šodien ir sestdiena.	Tänään on lauantai.
Šodien mums ir laiks.	Tänään meillä on aikaa.
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli.	Tänään me siivoamme asunnon.
Es uzkopju vannas istabu.	Minä pesen kylpyhuoneen.
Mans vīrs mazgā mašīnu.	Minun mieheni pesee auton.
Bērni tīra divriteņus.	Lapset pesevät polkupyörät.
Vecmāmiņa aplej puķes.	Mummi kastelee kukat.
Bērni uzkopj bērnu istabu.	Lapset siivoavat lastenhuoneen.
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu.	Minun mieheni siivoaa hänen kirjoituspöytänsä.
Es salieku veļu veļas mašīnā.	Minä laitan pyykin pyykkikoneeseen.
Es izkaru veļu.	Minä ripustan pyykit.
Es gludinu veļu.	Minä silitän pyykit.
Logi ir netīri.	Ikkunat ovat likaiset.
Grīda ir netīra.	Lattia on likainen.
Trauki ir netīri.	Astiat ovat likaisia.
Kas nospodrinās logus?	Kuka pesee ikkunat?
Kas izsūks putekļus?	Kuka imuroi?
Kas nomazgās traukus?	Kuka tiskaa astiat?

Mātes valoda? Tēva valoda?

Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu? Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’ Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem. Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās. Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to. Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem. Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta. Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda. Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas. Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām. Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ. Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana. Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta. Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu. Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā. Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas. Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm. Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu. Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu. Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu. Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk. Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes. Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka. Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties. Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’. Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu. Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu. Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!