latviešu » igauņu | 91 [deviņdesmit viens] | Palīgteikumi ar ka 1

91 [üheksakümmend üks] Kõrvallaused sõnaga et 1

Rīt varbūt būs labāks laiks.	Ilm läheb võib-olla homme paremaks.
Kā Jūs to zināt?	Kust te teate seda?
Es ceru, ka tas būs labāks.	Ma loodan, et see läheb paremaks.
Viņš noteikti atnāks.	Ta tuleb päris kindlalt.
Vai tas ir noteikti?	On see kindel?
Es zinu, ka viņš atnāks.	Ma tean, et ta tuleb.
Viņš noteikti piezvanīs.	Ta helistab kindlasti.
Patiešām?	Tõesti?
Es domāju, ka viņš piezvanīs.	Ma arvan, et ta helistab.
Vīns noteikti ir vecs.	See vein on kindlasti vana.
Vai jūs to droši zināt?	Teate te seda kindlalt?
Es pieņemu, ka tas ir vecs.	Ma pakun, et see on vana.
Mūsu vadītājs izskatās labi.	Meie ülemus näeb hea välja.
Jūs tā domājat?	Arvate?
Es uzskatu, ka viņš izskatās pat ļoti labi.	Ma arvan, et ta näeb lausa väga hea välja.
Vadītājam noteikti ir draudzene.	Ülemusel on kindlasti tüdruksõber.
Jūs patiešām tā domājat?	Arvate tõesti?
Ir pilnīgi iespējams, ka viņam ir draudzene.	See on päris tõenäoline, et tal on tüdruksõber.

Kā smadzenes apgūst gramatiku

Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības. Tas notiek pilnīgi automātiski. Mēs to neapzināmies. Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu. Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā. Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu. Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus. Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi. Tām jārīkojas ekonomiski. Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti. Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži. Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek. Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus. Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs. Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir. Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties. Pieaugušie mācas valodas savādāk. Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi. Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem. Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība. Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma. To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem. Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos. Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos. Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti. Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi. Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts. Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...