Sarunām

MP3

58 [piecdesmit astoņi]

Ķermeņa daļas

58 [otteoghalvtreds]	Kropsdele

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:

Vai pastāv universāla gramatika?

Kad mēs mācamies kādu valodu, mēs mācamies arī tās gramatiku. Kad bērni apgūst savu dzimto valodu, viņi to dara neapzināti. Viņi neievēro, ka viņu smadzenes mācas dažādus gramatiskos likumus. Neraugoties uz to, viņi apgūst savu dzimto valodu pareizi jau no paša sākuma. Tā kā pastāv tik daudz valodu, līdz ar tām, pastāv arī vairākas gramatiskās sistēmas. Bet vai pastāv arī tāda universālā gramatika? Zinātnieki to ir pētījuši gadiem ilgi. Atbildi nodrošina jaunākie pētījumi. Jo smadzeņu pētnieki ir atklājuši ko interesantu. Viņi lika testa subjektiem mācīties gramatiskos likumus. Šie subjekti bija valodu skolu studenti. Viņi studēja japāņu vai itāļu valodu. Puse no gramatiskajiem likumiem bija viltoti. Lai gan, testa subjekti par to nezināja. Pēc studijām studentiem prezentēja teikumus. Tad viņiem vajadzēja noteikt vai teikumi ir pareizi, vai - nepareizi. Kamēr viņi strādāja ar teikumiem, to smadzenes tika analizētas. Pētnieki mērīja viņu smadzeņu aktivitāti. Tādā veidā viņi varēja noteikt, kā teikumi iedarbojās uz viņu smadzenēm. Un atklājās, ka mūsu smadzenes spēj atpazīt gramatiku. Pastrādājot valodu, noteiktas smadzeņu daļas tiek aktivizētas. Viens no tiem ir Broka centrs. Tas atrodas kreisajās galvas smadzenēs. Kad studenti saskārās ar patiesiem gramatiskajiem likumiem, to smadzenes bija aktivizētas. Bet ar viltoto gramatiku smadzeņu aktivitāte ievērojami samazinājās. Tad ir iespējams, ka visām gramatiskajām sistēmām ir kopēji pamati. Tad tie sekotu vieniem un tiem pašiem principiem. Un tad šie principi būtu mūsos iedzimti…

Nav atrasts neviens video!

Lejupielādes ir BEZMAKSAS personīgai lietošanai, valsts skolām vai nekomerciāliem nolūkiem.
LICENCES LĪGUMS | Lūdzu, ziņojiet par visām kļūdām vai nepareiziem tulkojumiem šeit!
Iespiedums | © Autortiesības 2007 — 2025 Goethe Verlag Starnberg un licences devēji.
Visas tiesības paturētas. Sazināties

Es zīmēju vīrieti.	J_g t_g_e_ e_ m_n_. Jeg tegner en mand. J__ t_____ e_ m____ Jeg tegner en mand. ___ ______ __ _____ Jeg tegner en mand.
Vispirms galvu.	F_r_t h_v_d_t_ Først hovedet. F____ h_______ Først hovedet. _____ ________ Først hovedet.
Vīrietim ir platmale.	M_n_e_ h_r h_t p_. Manden har hat på. M_____ h__ h__ p__ Manden har hat på. ______ ___ ___ ___ Manden har hat på.

Matus neredz.	H_r_t k_n m_n i_k_ s_. Håret kan man ikke se. H____ k__ m__ i___ s__ Håret kan man ikke se. _____ ___ ___ ____ ___ Håret kan man ikke se.
Ausis arī neredz.	Ø_e_e k_n m_n h_l_e_ i_k_ s_. Ørene kan man heller ikke se. Ø____ k__ m__ h_____ i___ s__ Ørene kan man heller ikke se. _____ ___ ___ ______ ____ ___ Ørene kan man heller ikke se.
Muguru arī neredz.	R_g_e_ k_n m_n h_l_e_ i_k_ s_. Ryggen kan man heller ikke se. R_____ k__ m__ h_____ i___ s__ Ryggen kan man heller ikke se. ______ ___ ___ ______ ____ ___ Ryggen kan man heller ikke se.

Es zīmēju acis un muti.	J_g t_g_e_ ø_n_n_ o_ m_n_e_. Jeg tegner øjnene og munden. J__ t_____ ø_____ o_ m______ Jeg tegner øjnene og munden. ___ ______ ______ __ _______ Jeg tegner øjnene og munden.
Vīrietis dejo un smejas.	M_n_e_ d_n_e_ o_ l_r_ Manden danser og ler. M_____ d_____ o_ l___ Manden danser og ler. ______ ______ __ ____ Manden danser og ler.
Vīrietim ir garš deguns.	M_n_e_ h_r e_ l_n_ n_s_. Manden har en lang næse. M_____ h__ e_ l___ n____ Manden har en lang næse. ______ ___ __ ____ _____ Manden har en lang næse.

Rokās viņš tur spieķi.	H_n h_r e_ s_o_ i h_n_e_n_. Han har en stok i hænderne. H__ h__ e_ s___ i h________ Han har en stok i hænderne. ___ ___ __ ____ _ _________ Han har en stok i hænderne.
Ap kaklu viņam ir šalle.	H_n h_r o_s_ e_ h_l_t_r_l_d_ o_ h_l_e_. Han har også et halstørklæde om halsen. H__ h__ o___ e_ h___________ o_ h______ Han har også et halstørklæde om halsen. ___ ___ ____ __ ____________ __ _______ Han har også et halstørklæde om halsen.
Ir ziema un ir auksts.	D_t e_ v_n_e_ o_ d_t e_ k_l_t_ Det er vinter og det er koldt. D__ e_ v_____ o_ d__ e_ k_____ Det er vinter og det er koldt. ___ __ ______ __ ___ __ ______ Det er vinter og det er koldt.

Rokas ir spēcīgas.	A_m_n_ e_ k_a_t_g_. Armene er kraftige. A_____ e_ k________ Armene er kraftige. ______ __ _________ Armene er kraftige.
Kājas arī ir spēcīgas.	B_n_n_ e_ o_s_ k_a_t_g_. Benene er også kraftige. B_____ e_ o___ k________ Benene er også kraftige. ______ __ ____ _________ Benene er også kraftige.
Vīrs ir no sniega.	M_n_e_ e_ a_ s_e_ Manden er af sne. M_____ e_ a_ s___ Manden er af sne. ______ __ __ ____ Manden er af sne.

Viņam nav bikšu un mēteļa.	H_n h_r i_g_n b_k_e_ p_ o_ i_g_n f_a_k_ p_. Han har ingen bukser på og ingen frakke på. H__ h__ i____ b_____ p_ o_ i____ f_____ p__ Han har ingen bukser på og ingen frakke på. ___ ___ _____ ______ __ __ _____ ______ ___ Han har ingen bukser på og ingen frakke på.
Bet vīram nesalst.	M_n m_n_e_ f_y_e_ i_k_. Men manden fryser ikke. M__ m_____ f_____ i____ Men manden fryser ikke. ___ ______ ______ _____ Men manden fryser ikke.
Tas ir sniegavīrs.	H_n e_ e_ s_e_a_d_ Han er en snemand. H__ e_ e_ s_______ Han er en snemand. ___ __ __ ________ Han er en snemand.

Sarunām

Vai pastāv universāla gramatika?

Izvēlne

Saites

Lejupielādējiet mūsu lietotni