latviešu » turku | 18 [astoņpadsmit] | Mājas uzkopšana

18 [on sekiz] Ev temizliği

Šodien ir sestdiena.	Bugün Cumartesi.
Šodien mums ir laiks.	Bugün vaktimiz var.
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli.	Bugün evi temizleyeceğiz.
Es uzkopju vannas istabu.	Ben banyoyu temizliyorum.
Mans vīrs mazgā mašīnu.	Kocam arabayı yıkıyor.
Bērni tīra divriteņus.	Çocuklar bisikletleri temizliyor.
Vecmāmiņa aplej puķes.	Büyükanne çiçekleri suluyor.
Bērni uzkopj bērnu istabu.	Çocuklar çocuk odasını topluyor.
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu.	Kocam çalışma masasını topluyor.
Es salieku veļu veļas mašīnā.	Ben çamaşırları çamaşır makinesine dolduruyorum.
Es izkaru veļu.	Çamaşırları asıyorum.
Es gludinu veļu.	Çamaşırları ütülüyorum.
Logi ir netīri.	Camlar kirli.
Grīda ir netīra.	Yerler kirli.
Trauki ir netīri.	Mutfak takımı kirli.
Kas nospodrinās logus?	Camları kim temizliyor?
Kas izsūks putekļus?	Kim süpürüyor?
Kas nomazgās traukus?	Tabakları kim yıkıyor?

Mātes valoda? Tēva valoda?

Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu? Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’ Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem. Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās. Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to. Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem. Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta. Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda. Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas. Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām. Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ. Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana. Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta. Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu. Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā. Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas. Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm. Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu. Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu. Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu. Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk. Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes. Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka. Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties. Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’. Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu. Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu. Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!