latviešu » igauņu | 71 [septiņdesmit viens] | kaut ko gribēt

71 [seitsekümmend üks] midagi tahtma

Ko jūs gribat?	Mida te tahate?
Vai jūs gribat spēlēt futbolu?	Tahate te jalgpalli mängida?
Vai jūs gribat apciemot draugus?	Tahate te sõpru külastada?
gribēt	tahtma
Es negribu atnākt vēlu.	Ma ei taha hiljaks jääda.
Es negribu turp iet.	Ma ei taha sinna minna.
Es gribu iet mājās.	Ma tahan koju minna.
Es gribu palikt mājās.	Ma tahan koju jääda.
Es gribu būt viena.	Ma tahan üksi olla.
Vai tu gribi palikt šeit?	Tahad sa siia jääda?
Vai tu gribi šeit ēst?	Tahad sa siin süüa?
Vai tu gribi šeit gulēt?	Tahad sa siin magada?
Vai Jūs gribat aizbraukt rīt?	Tahate te homme ära sõita?
Vai Jūs gribat palikt līdz rītdienai?	Tahate te homseni jääda?
Vai Jūs gribat samaksāt rēķinu tikai rīt?	Tahate te arve alles homme maksta?
Vai jūs gribat iet uz diskotēku?	Tahate te diskole minna?
Vai jūs gribat iet uz kino?	Tahate te kinno?
Vai jūs gribat iet uz kafejnīcu?	Tahate te kohvikusse?

Kā smadzenes iemācās jaunus vārdus

Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu. Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu. Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku. Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti. Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli. Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem. Pērtiķi var iemācīties ‘izlasīt’ vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga. Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas. Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu. Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums. Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs. Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt. Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā. Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo ‘failu’. Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts. Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo. Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas. Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām. Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas. Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem. Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies. Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk. Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji. Jo katram no mums ir zināmas intereses. Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām. Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām. Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.