latviešu » igauņu | 18 [astoņpadsmit] | Mājas uzkopšana

18 [kaheksateist] Suurpuhastus

Šodien ir sestdiena.	Täna on laupäev.
Šodien mums ir laiks.	Täna on meil aega.
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli.	Täna koristame me korterit.
Es uzkopju vannas istabu.	Ma puhastan vannituba.
Mans vīrs mazgā mašīnu.	Mu mees peseb autot.
Bērni tīra divriteņus.	Lapsed puhastavad jalgrattaid.
Vecmāmiņa aplej puķes.	Vanaema kastab lilli.
Bērni uzkopj bērnu istabu.	Lapsed koristavad lastetoa ära.
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu.	Mu mees koristab oma kirjutuslauda.
Es salieku veļu veļas mašīnā.	Mina panen riided pesumasinasse.
Es izkaru veļu.	Ma riputan pesu üles.
Es gludinu veļu.	Ma triigin pesu.
Logi ir netīri.	Aknad on mustad.
Grīda ir netīra.	Põrand on must.
Trauki ir netīri.	Nõud on mustad.
Kas nospodrinās logus?	Kes aknad ära peseb?
Kas izsūks putekļus?	Kes võtab tolmu?
Kas nomazgās traukus?	Kes peseb nõud?

Mātes valoda? Tēva valoda?

Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu? Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’ Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem. Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās. Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to. Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem. Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta. Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda. Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas. Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām. Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ. Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana. Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta. Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu. Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā. Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas. Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm. Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu. Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu. Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu. Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk. Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes. Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka. Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties. Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’. Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu. Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu. Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!