latviešu » katalāņu | 84 [astoņdesmit četri] | Pagātne 4

84 [vuitanta-quatre] Passat 4

lasīt	llegir
Es lasīju.	He llegit.
Es izlasīju visu romānu.	He llegit la novel•la sencera.
saprast	entendre / comprendre
Es sapratu.	He entès.
Es sapratu visu tekstu.	He comprès tot el text.
atbildēt	respondre
Es atbildēju.	He respost.
Es atbildēju uz visiem jautājumiem.	He respost a totes les preguntes.
Es to zinu – es to zināju.	Ho sé – Ho sabia.
Es to rakstu – es to uzrakstīju.	Ho escric – Ho he escrit.
Es to dzirdu – es to dzirdēju.	Ho sento – Ho he sentit.
Es to nesu – es to atnesu.	Ho agafo – Ho he agafat.
Es to nesu – es to atnesu.	Ho porto – Ho he portat.
Es to pērku – es to nopirku.	Ho compro – Ho he comprat.
Es to gaidu – es to gaidīju.	Ho espero – Ho esperava.
Es to paskaidroju – es to paskaidroju.	Ho explico – Ho he explicat.
Es to pazīstu – es to pazinu.	Ho conec – Ho coneixia.

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..