latviešu » katalāņu | 68 [sešdesmit astoņi] | liels – mazs

68 [seixanta-vuit] gran - petit

liels un mazs	gran i petit
Zilonis ir liels.	L’elefant és gran.
Pele ir maza.	El ratolí és petit.
tumšs un gaišs	fosc i clar
Nakts ir tumša.	La nit és fosca.
Diena ir gaiša.	El dia és clar.
vecs un jauns	vell i jove
Mūsu vectēvs ir ļoti vecs.	El nostre avi és molt vell.
Pirms 70 gadiem viņš vēl bija jauns.	Fa 70 anys encara era jove.
skaists un neglīts	bell i lleig
Taurenis ir skaists.	La papallona és bonica.
Zirneklis ir neglīts.	L’aranya és lletja.
resns un tievs	gras i prim
100 kilogramus smaga sieviete ir resna.	Una dona de cent quilos és grassa.
50 kilogramus smags vīrietis ir tievs.	Un home de cinquanta quilos és prim.
dārgs un lēts	car i barat
Mašīna ir dārga.	El cotxe és car.
Avīze ir lēta.	El diari és barat.

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.