latviešu » slovāku | 71 [septiņdesmit viens] | kaut ko gribēt

71 [sedemdesiatjeden] niečo chcieť

Ko jūs gribat?	Čo chcete?
Vai jūs gribat spēlēt futbolu?	Chcete hrať futbal?
Vai jūs gribat apciemot draugus?	Chcete navštíviť priateľov?
gribēt	chcieť
Es negribu atnākt vēlu.	Nechcem prísť neskoro.
Es negribu turp iet.	Nechcem tam ísť.
Es gribu iet mājās.	Chcem ísť domov.
Es gribu palikt mājās.	Chcem zostať doma.
Es gribu būt viena.	Chcem byť sám.
Vai tu gribi palikt šeit?	Chceš tu zostať?
Vai tu gribi šeit ēst?	Chceš tu jesť?
Vai tu gribi šeit gulēt?	Chceš tu spať?
Vai Jūs gribat aizbraukt rīt?	Chcete zajtra odcestovať?
Vai Jūs gribat palikt līdz rītdienai?	Chcete zostať do zajtra?
Vai Jūs gribat samaksāt rēķinu tikai rīt?	Chcete zaplatiť účet až zajtra?
Vai jūs gribat iet uz diskotēku?	Chcete ísť na diskotéku?
Vai jūs gribat iet uz kino?	Chcete ísť do kina?
Vai jūs gribat iet uz kafejnīcu?	Chcete ísť do kaviarne?

Kā smadzenes iemācās jaunus vārdus

Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu. Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu. Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku. Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti. Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli. Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem. Pērtiķi var iemācīties ‘izlasīt’ vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga. Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas. Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu. Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums. Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs. Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt. Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā. Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo ‘failu’. Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts. Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo. Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas. Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām. Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas. Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem. Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies. Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk. Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji. Jo katram no mums ir zināmas intereses. Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām. Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām. Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.