Sarunām

MP3

58 [piecdesmit astoņi]

Ķermeņa daļas

58 [femtiåtte]	Kroppsdelar

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:

Vai pastāv universāla gramatika?

Kad mēs mācamies kādu valodu, mēs mācamies arī tās gramatiku. Kad bērni apgūst savu dzimto valodu, viņi to dara neapzināti. Viņi neievēro, ka viņu smadzenes mācas dažādus gramatiskos likumus. Neraugoties uz to, viņi apgūst savu dzimto valodu pareizi jau no paša sākuma. Tā kā pastāv tik daudz valodu, līdz ar tām, pastāv arī vairākas gramatiskās sistēmas. Bet vai pastāv arī tāda universālā gramatika? Zinātnieki to ir pētījuši gadiem ilgi. Atbildi nodrošina jaunākie pētījumi. Jo smadzeņu pētnieki ir atklājuši ko interesantu. Viņi lika testa subjektiem mācīties gramatiskos likumus. Šie subjekti bija valodu skolu studenti. Viņi studēja japāņu vai itāļu valodu. Puse no gramatiskajiem likumiem bija viltoti. Lai gan, testa subjekti par to nezināja. Pēc studijām studentiem prezentēja teikumus. Tad viņiem vajadzēja noteikt vai teikumi ir pareizi, vai - nepareizi. Kamēr viņi strādāja ar teikumiem, to smadzenes tika analizētas. Pētnieki mērīja viņu smadzeņu aktivitāti. Tādā veidā viņi varēja noteikt, kā teikumi iedarbojās uz viņu smadzenēm. Un atklājās, ka mūsu smadzenes spēj atpazīt gramatiku. Pastrādājot valodu, noteiktas smadzeņu daļas tiek aktivizētas. Viens no tiem ir Broka centrs. Tas atrodas kreisajās galvas smadzenēs. Kad studenti saskārās ar patiesiem gramatiskajiem likumiem, to smadzenes bija aktivizētas. Bet ar viltoto gramatiku smadzeņu aktivitāte ievērojami samazinājās. Tad ir iespējams, ka visām gramatiskajām sistēmām ir kopēji pamati. Tad tie sekotu vieniem un tiem pašiem principiem. Un tad šie principi būtu mūsos iedzimti…

Nav atrasts neviens video!

Lejupielādes ir BEZMAKSAS personīgai lietošanai, valsts skolām vai nekomerciāliem nolūkiem.
LICENCES LĪGUMS | Lūdzu, ziņojiet par visām kļūdām vai nepareiziem tulkojumiem šeit!
Iespiedums | © Autortiesības 2007 — 2025 Goethe Verlag Starnberg un licences devēji.
Visas tiesības paturētas. Sazināties

Es zīmēju vīrieti.	E_ t_i_n_r e_n m_n_. Eg teiknar ein mann. E_ t______ e__ m____ Eg teiknar ein mann. __ _______ ___ _____ Eg teiknar ein mann.
Vispirms galvu.	F_r_t h_v_d_t_ Fyrst hovudet. F____ h_______ Fyrst hovudet. _____ ________ Fyrst hovudet.
Vīrietim ir platmale.	M_n_e_ h_r p_ s_g e_n h_t_. Mannen har på seg ein hatt. M_____ h__ p_ s__ e__ h____ Mannen har på seg ein hatt. ______ ___ __ ___ ___ _____ Mannen har på seg ein hatt.

Matus neredz.	D_ s_r i_k_e h_r_t_ Du ser ikkje håret. D_ s__ i____ h_____ Du ser ikkje håret. __ ___ _____ ______ Du ser ikkje håret.
Ausis arī neredz.	D_ s_r i_k_e ø_r_ h_l_e_. Du ser ikkje øyro heller. D_ s__ i____ ø___ h______ Du ser ikkje øyro heller. __ ___ _____ ____ _______ Du ser ikkje øyro heller.
Muguru arī neredz.	D_ s_r i_k_e r_g_e_ h_l_e_. Du ser ikkje ryggen heller. D_ s__ i____ r_____ h______ Du ser ikkje ryggen heller. __ ___ _____ ______ _______ Du ser ikkje ryggen heller.

Es zīmēju acis un muti.	E_ t_i_n_r a_g_ o_ m_n_e_. Eg teiknar augo og munnen. E_ t______ a___ o_ m______ Eg teiknar augo og munnen. __ _______ ____ __ _______ Eg teiknar augo og munnen.
Vīrietis dejo un smejas.	M_n_e_ d_n_a_ o_ l_r_ Mannen dansar og ler. M_____ d_____ o_ l___ Mannen dansar og ler. ______ ______ __ ____ Mannen dansar og ler.
Vīrietim ir garš deguns.	M_n_e_ h_r l_n_ n_s_. Mannen har lang nase. M_____ h__ l___ n____ Mannen har lang nase. ______ ___ ____ _____ Mannen har lang nase.

Rokās viņš tur spieķi.	H_n h_r e_n s_o_k i h_n_a_ Han har ein stokk i handa. H__ h__ e__ s____ i h_____ Han har ein stokk i handa. ___ ___ ___ _____ _ ______ Han har ein stokk i handa.
Ap kaklu viņam ir šalle.	H_n h_r ò_ e_t s_j_r_ r_n_t h_l_e_. Han har òg eit skjerf rundt halsen. H__ h__ ò_ e__ s_____ r____ h______ Han har òg eit skjerf rundt halsen. ___ ___ __ ___ ______ _____ _______ Han har òg eit skjerf rundt halsen.
Ir ziema un ir auksts.	D_t e_ v_n_e_, o_ d_t e_ k_l_t_ Det er vinter, og det er kaldt. D__ e_ v______ o_ d__ e_ k_____ Det er vinter, og det er kaldt. ___ __ _______ __ ___ __ ______ Det er vinter, og det er kaldt.

Rokas ir spēcīgas.	A_m_n_ e_ k_a_t_g_. Armane er kraftige. A_____ e_ k________ Armane er kraftige. ______ __ _________ Armane er kraftige.
Kājas arī ir spēcīgas.	B_i_a e_ ò_ k_a_t_g_. Beina er òg kraftige. B____ e_ ò_ k________ Beina er òg kraftige. _____ __ __ _________ Beina er òg kraftige.
Vīrs ir no sniega.	M_n_e_ e_ a_ s_ø_ Mannen er av snø. M_____ e_ a_ s___ Mannen er av snø. ______ __ __ ____ Mannen er av snø.

Viņam nav bikšu un mēteļa.	H_n h_r i_g_ b_k_e p_ s_g_ o_ i_g_n f_a_k_ Han har inga bukse på seg, og ingen frakk. H__ h__ i___ b____ p_ s___ o_ i____ f_____ Han har inga bukse på seg, og ingen frakk. ___ ___ ____ _____ __ ____ __ _____ ______ Han har inga bukse på seg, og ingen frakk.
Bet vīram nesalst.	M_n m_n_e_ f_y_ i_k_e_ Men mannen frys ikkje. M__ m_____ f___ i_____ Men mannen frys ikkje. ___ ______ ____ ______ Men mannen frys ikkje.
Tas ir sniegavīrs.	D_t e_ e_n s_ø_a_n_ Det er ein snømann. D__ e_ e__ s_______ Det er ein snømann. ___ __ ___ ________ Det er ein snømann.

Sarunām

Vai pastāv universāla gramatika?

Izvēlne

Saites

Lejupielādējiet mūsu lietotni