latviešu » lietuviešu | 32 [trīsdesmit divi] | Restorānā 4

32 [trisdešimt du] Restorane 4

Frī kartupeļus ar kečupu, lūdzu.	Porciją keptų bulvių su pomidorų padažu.
Un divas porcijas ar majonēzi.	Ir dvi porcijas su majonezu.
Un trīs porcijas ceptu desu ar sinepēm.	Ir tris porcijas keptų dešrelių su garstyčiomis.
Kādi dārzeņi Jums ir?	Kokių daržovių turite?
Vai Jums ir pupiņas?	Ar turite pupelių / pupų?
Vai Jums ir ziedkāposti?	Ar turite žiedinių kopūstų?
Es labprāt ēdu kukurūzu.	(Aš) mėgstu kukurūzus.
Es labprāt ēdu gurķus.	(Aš) mėgstu agurkus.
Es labprāt ēdu tomātus.	(Aš) mėgstu pomidorus.
Vai Jūs labprāt ēdat puravus?	Ar mėgstate ir svogūnų laiškus?
Vai Jūs labprāt ēdat skābētus kāpostus?	Ar mėgstate ir raugintus kopūstus?
Vai Jūs labprāt ēdat lēcas?	Ar mėgstate ir lęšius?
Vai tu arī labprāt ēd burkānus?	Ar mėgsti ir morkas?
Vai tu arī labprāt ēd brokoļus?	Ar mėgsti ir brokolius?
Vai tu arī labprāt ēd papriku?	Ar mėgsti ir paprika?
Man negaršo sīpoli.	(Aš) nemėgstu svogūnų.
Man negaršo olīves.	(Aš) nemėgstu alyvuogių.
Man negaršo sēnes.	(Aš) nemėgstu grybų.

Mazuļi lasa no lūpām

Kad mbērni mācās runāt, tie skatās uz vecāku muti. To ir izdomājuši attīstības psihologi. Piemēram, sešu mēnešu vecumā bērni sāk lasīt no lūpām. Tādā veidā tie apgūšt, kādu formu jāpieņam mutei, lai izrunātu attiecīgo skaņu. Kad mazuļiem ir viens gads, tie jau saprot dažus vārdus. Šajā vecumā viņi atkal skatās cilvēkam acīs. Ta viņi iegūst daudz svarīgas informācijas. Skatoties acīs, tie var noteikt, vai vecāki ir vai nav priecīgi. Šādā veidā tie iepazīstas ar jūtu pasauli. Interesanti ir tad, kad kāds ar tiem runā svešvalodā. Tad mazuļi sāk no jauna lasīt no jlūpām. Tā viņi iemācas kā veidot skaņas arī svešvalodā. Tādēļ, runājot ar mazuli, jāskatās uz to. Beztam, mazuļiem nepieciešami dialogi, lai attīstītu valodu. Parasti, vecāki bieži vien atkārto, ko mazulis pateicis. Tādā veidā mazuļi saņem atsauksmi. Tas ir ļoti svarīgi priekš maziem bērniem. Tad viņi zina, ka ir saprasti. Šī pārliecība motivē mazuli. Tie turpina ar prieku mācīties runāt. Tādēļ ar audiomateriālu atskaņošanu bērniem vien nepietiek. Pētnieki pierādījuši, ka mazuļi patiešām spēj lasīt no lūpām. Eksperimenta laikā, mazuļiem tika rādīti video bez skaņas. Tie bija gan mazuļu dzimtajā valodā, gan svešvalodā. Mazuļi ilgāk skatījās uz video savā dzimtajā valodā. Tie bija arī daudz uzmanīgāki tos skatoties. Bet bērnu pirmie vārdi ir vienādi visā pasaulē. ‘Mamma’ un ‘tētis’ - viegli pasakāms visās valodās.