latviešu » lietuviešu | 18 [astoņpadsmit] | Mājas uzkopšana

18 [aštuoniolika] Tvarkymasis namuose

Šodien ir sestdiena.	Šiandien šeštadienis.
Šodien mums ir laiks.	Šiandien (mes) turime laiko.
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli.	Šiandien (mes) valome butą.
Es uzkopju vannas istabu.	Aš valau / šveičiu vonią.
Mans vīrs mazgā mašīnu.	Mano vyras plauna automobilį.
Bērni tīra divriteņus.	Vaikai valo dviračius.
Vecmāmiņa aplej puķes.	Senelė laisto gėles.
Bērni uzkopj bērnu istabu.	Vaikai tvarko vaikų kambarį.
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu.	Mano vyras tvarko savo rašomąjį stalą.
Es salieku veļu veļas mašīnā.	(Aš) dedu skalbinius į skalbyklę.
Es izkaru veļu.	(Aš) džiaustau skalbinius.
Es gludinu veļu.	(Aš) lyginu skalbinius.
Logi ir netīri.	Langai (yra) nešvarūs.
Grīda ir netīra.	Grindys (yra) nešvarios.
Trauki ir netīri.	Indai (yra) nešvarūs.
Kas nospodrinās logus?	Kas valo langus?
Kas izsūks putekļus?	Kas siurbia dulkes?
Kas nomazgās traukus?	Kas plauna indus?

Mātes valoda? Tēva valoda?

Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu? Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’ Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem. Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās. Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to. Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem. Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta. Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda. Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas. Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām. Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ. Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana. Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta. Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu. Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā. Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas. Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm. Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu. Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu. Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu. Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk. Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes. Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka. Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties. Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’. Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu. Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu. Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!