latviešu » itāļu | 91 [deviņdesmit viens] | Palīgteikumi ar ka 1

91 [novantuno] Frasi secondarie con che 1

Rīt varbūt būs labāks laiks.	Forse domani il tempo sarà migliore.
Kā Jūs to zināt?	Come fa a saperlo?
Es ceru, ka tas būs labāks.	Spero che migliori.
Viņš noteikti atnāks.	Viene sicuramente.
Vai tas ir noteikti?	È sicuro?
Es zinu, ka viņš atnāks.	So che viene.
Viņš noteikti piezvanīs.	Telefona sicuramente.
Patiešām?	Veramente?
Es domāju, ka viņš piezvanīs.	Credo che telefoni.
Vīns noteikti ir vecs.	Il vino è certamente invecchiato.
Vai jūs to droši zināt?	Lo sa di sicuro?
Es pieņemu, ka tas ir vecs.	Suppongo che sia invecchiato.
Mūsu vadītājs izskatās labi.	Il nostro titolare ha un bell’aspetto.
Jūs tā domājat?	Lei trova?
Es uzskatu, ka viņš izskatās pat ļoti labi.	Trovo che abbia addirittura un ottimo aspetto.
Vadītājam noteikti ir draudzene.	Il titolare ha certamente una ragazza.
Jūs patiešām tā domājat?	Lo crede veramente?
Ir pilnīgi iespējams, ka viņam ir draudzene.	È molto probabile che abbia una ragazza.

Kā smadzenes apgūst gramatiku

Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības. Tas notiek pilnīgi automātiski. Mēs to neapzināmies. Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu. Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā. Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu. Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus. Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi. Tām jārīkojas ekonomiski. Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti. Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži. Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek. Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus. Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs. Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir. Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties. Pieaugušie mācas valodas savādāk. Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi. Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem. Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība. Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma. To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem. Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos. Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos. Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti. Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi. Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts. Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...