latviešu » itāļu | 18 [astoņpadsmit] | Mājas uzkopšana

18 [diciotto] Pulizie di casa

Šodien ir sestdiena.	Oggi è sabato.
Šodien mums ir laiks.	Oggi abbiamo tempo.
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli.	Oggi puliamo l’appartamento.
Es uzkopju vannas istabu.	Io pulisco il bagno.
Mans vīrs mazgā mašīnu.	Mio marito pulisce la macchina / l’auto.
Bērni tīra divriteņus.	I bambini puliscono le biciclette.
Vecmāmiņa aplej puķes.	La nonna annaffia i fiori.
Bērni uzkopj bērnu istabu.	I bambini mettono in ordine la loro stanza.
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu.	Mio marito mette in ordine la sua scrivania.
Es salieku veļu veļas mašīnā.	Metto la biancheria nella lavatrice.
Es izkaru veļu.	Stendo il bucato.
Es gludinu veļu.	Stiro la biancheria.
Logi ir netīri.	Le finestre sono sporche.
Grīda ir netīra.	Il pavimento è sporco.
Trauki ir netīri.	Le stoviglie sono sporche.
Kas nospodrinās logus?	Chi pulisce le finestre?
Kas izsūks putekļus?	Chi spolvera? / Chi passa l’aspirapolvere?
Kas nomazgās traukus?	Chi lava i piatti?

Mātes valoda? Tēva valoda?

Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu? Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’ Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem. Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās. Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to. Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem. Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta. Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda. Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas. Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām. Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ. Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana. Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta. Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu. Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā. Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas. Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm. Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu. Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu. Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu. Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk. Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes. Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka. Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties. Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’. Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu. Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu. Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!