latviešu » horvātu | 18 [astoņpadsmit] | Mājas uzkopšana

18 [osamnaest] Čišćenje kuće

Šodien ir sestdiena.	Danas je subota.
Šodien mums ir laiks.	Danas imamo vremena.
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli.	Danas čistimo stan.
Es uzkopju vannas istabu.	Ja čistim kupaonicu.
Mans vīrs mazgā mašīnu.	Moj muž pere auto.
Bērni tīra divriteņus.	Djeca čiste bicikle.
Vecmāmiņa aplej puķes.	Baka zalijeva cvijeće.
Bērni uzkopj bērnu istabu.	Djeca pospremaju dječju sobu.
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu.	Moj muž posprema svoj pisaći stol.
Es salieku veļu veļas mašīnā.	Stavljam rublje u perilicu.
Es izkaru veļu.	Vješam rublje.
Es gludinu veļu.	Glačam rublje.
Logi ir netīri.	Prozori su prljavi.
Grīda ir netīra.	Pod je prljav.
Trauki ir netīri.	Posuđe je prljavo.
Kas nospodrinās logus?	Tko čisti prozore?
Kas izsūks putekļus?	Tko usisava prašinu?
Kas nomazgās traukus?	Tko pere suđe?

Mātes valoda? Tēva valoda?

Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu? Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’ Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem. Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās. Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to. Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem. Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta. Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda. Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas. Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām. Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ. Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana. Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta. Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu. Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā. Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas. Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm. Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu. Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu. Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu. Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk. Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes. Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka. Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties. Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’. Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu. Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu. Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!