latviešu » franču | 91 [deviņdesmit viens] | Palīgteikumi ar ka 1

91 [quatre-vingt-onze] Subordonnées avec que 1

Rīt varbūt būs labāks laiks.	Le temps sera probablement meilleur demain.
Kā Jūs to zināt?	D’où le savez-vous ?
Es ceru, ka tas būs labāks.	J’espère qu’il sera meilleur.
Viņš noteikti atnāks.	Il viendra certainement.
Vai tas ir noteikti?	Est-ce que c’est sur ?
Es zinu, ka viņš atnāks.	Je sais qu’il viendra.
Viņš noteikti piezvanīs.	Il appellera certainement.
Patiešām?	Vraiment ?
Es domāju, ka viņš piezvanīs.	Je crois qu’il appellera.
Vīns noteikti ir vecs.	Le vin est probablement vieux.
Vai jūs to droši zināt?	En êtes-vous certain ?
Es pieņemu, ka tas ir vecs.	Je suppose qu’il est vieux.
Mūsu vadītājs izskatās labi.	Notre chef est beau.
Jūs tā domājat?	Vous trouvez ?
Es uzskatu, ka viņš izskatās pat ļoti labi.	Je trouve même qu’il est très beau.
Vadītājam noteikti ir draudzene.	Le chef a certainement une amie.
Jūs patiešām tā domājat?	Le croyez-vous vraiment ?
Ir pilnīgi iespējams, ka viņam ir draudzene.	C’est bien possible qu’il ait une amie.

Kā smadzenes apgūst gramatiku

Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības. Tas notiek pilnīgi automātiski. Mēs to neapzināmies. Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu. Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā. Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu. Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus. Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi. Tām jārīkojas ekonomiski. Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti. Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži. Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek. Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus. Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs. Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir. Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties. Pieaugušie mācas valodas savādāk. Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi. Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem. Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība. Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma. To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem. Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos. Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos. Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti. Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi. Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts. Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...