latviešu » spāņu | 80 [astoņdesmit] | Īpašības vārdi 3

80 [ochenta] Adjetivos 3

Viņai ir suns.	Ella tiene un perro.
Suns ir liels.	El perro es grande.
Viņai ir liels suns.	Ella tiene un perro grande.
Viņai ir māja.	Ella tiene una casa.
Māja ir maza.	La casa es pequeña.
Viņai ir maza māja.	Ella tiene una casa pequeña.
Viņš dzīvo viesnīcā.	Él se está alojando en un hotel.
Viesnīca ir lēta.	El hotel es barato.
Viņš dzīvo lētā viesnīcā.	Él se está alojando en un hotel barato.
Viņam ir mašīna.	Él tiene un coche.
Mašīna ir dārga.	El coche es caro.
Viņam ir dārga mašīna.	Él tiene un coche caro.
Viņš lasa romānu.	Él lee una novela.
Romāns ir garlaicīgs.	La novela es aburrida.
Viņš lasa garlaicīgu romānu.	Él lee una novela aburrida.
Viņa skatās filmu.	Ella está viendo una película.
Filma ir aizraujoša.	La película es interesante.
Viņa skatās aizraujošu filmu.	Ella está viendo una película interesante.

Svešvalodas labāk apgūt ārzemēs!

Pieaugušajiem nav tik viegli iemācīties valodu kā bērniem. Viņu smadzenes ir pilnībā attīstījušās. Tādēļ tās vairs nevar tik labi izveidot jaunas atiņas sistēmas. Bet arī pieaugušais var iemācīties svešvalodu ļoti labi. Lai to paveiktu, viņam ir jādodas uz valsti, kurā šo valodu izmanto. Svešvalodu jo īpaši efektīvi ir iemācīties ārzemēs. Jebkurš, kurš ir bijis valodas brīvdienās, to apstiprinās. Iemācīties valodu vislabāk var tad, kad atrodas valodas dabiskajā vidē. Jauns pētījums ir nonācis pie interesantiem rezultātiem. Tas parāda, ka cilvēks apgūst valodu ārzemēs savādāk. Smadzenes apstrādā svešvalodu tāpat kā dzimto. Pētnieki ir ilgi domājuši, ka pastāv dažādi mācīšanās procesi. Un šķiet, ka šis eksperiments ir to pierādījis. Grupai testa subjektu bija jāapgūst mākslīgi veidota valoda. Daži testa subjekti apmeklēja parastus valodu kursus. Citi mācījās neīstā ārzemju situācijā. Šiem testa subjektiem bija jāiemācas orientēties ārvalstu uzstādījumos. Visi, ar kuriem tie sazinājās, runāja jaunajā valodā. Visi, ar kuriem tie kontaktējās, runāja jaunajā valodā. Tie piederēja pie nepazīstamas runātāju kopienas. Tādēļ viņi bija spiesti iemācīties ātri jauno valodu. Pēc kāda laika testa subjekti tika pārbaudīti. Abas grupas uzrādīja labu jaunās valodas zināšanu līmeni. Bet to smadzenes apstrādāja svešvalodu dažādi. Tie, kuri mācījās ‘ārzemēs’ uzrādīja satriecošu smadzeņu darbību. To smadzenes apstrādāja svešvalodas gramatiku, kā to dzimtās valodas gramatiku. Tāds pats mehānisms tika identificēts dzimtajā valodā runājošajiem. Valodu brīvdienas ir pati jaukākais un efektīvākais mācīšanās veids.