latviešu » esperanto | 80 [astoņdesmit] | Īpašības vārdi 3

80 [okdek] Adjektivoj 3

Viņai ir suns.	Ŝi havas hundon.
Suns ir liels.	La hundo estas granda.
Viņai ir liels suns.	Ŝi havas grandan hundon.
Viņai ir māja.	Ŝi havas domon.
Māja ir maza.	La domo estas malgranda.
Viņai ir maza māja.	Ŝi havas malgrandan domon.
Viņš dzīvo viesnīcā.	Li loĝas en hotelo.
Viesnīca ir lēta.	La hotelo estas malmultekosta.
Viņš dzīvo lētā viesnīcā.	Li loĝas en malmultekosta hotelo.
Viņam ir mašīna.	Li havas aŭton.
Mašīna ir dārga.	La aŭto estas multekosta.
Viņam ir dārga mašīna.	Li havas multekostan aŭton.
Viņš lasa romānu.	Li legas romanon.
Romāns ir garlaicīgs.	La romano estas teda.
Viņš lasa garlaicīgu romānu.	Li legas tedan romanon.
Viņa skatās filmu.	Ŝi spektas filmon.
Filma ir aizraujoša.	La filmo estas atentokapta.
Viņa skatās aizraujošu filmu.	Ŝi spektas atentokaptan filmon.

Svešvalodas labāk apgūt ārzemēs!

Pieaugušajiem nav tik viegli iemācīties valodu kā bērniem. Viņu smadzenes ir pilnībā attīstījušās. Tādēļ tās vairs nevar tik labi izveidot jaunas atiņas sistēmas. Bet arī pieaugušais var iemācīties svešvalodu ļoti labi. Lai to paveiktu, viņam ir jādodas uz valsti, kurā šo valodu izmanto. Svešvalodu jo īpaši efektīvi ir iemācīties ārzemēs. Jebkurš, kurš ir bijis valodas brīvdienās, to apstiprinās. Iemācīties valodu vislabāk var tad, kad atrodas valodas dabiskajā vidē. Jauns pētījums ir nonācis pie interesantiem rezultātiem. Tas parāda, ka cilvēks apgūst valodu ārzemēs savādāk. Smadzenes apstrādā svešvalodu tāpat kā dzimto. Pētnieki ir ilgi domājuši, ka pastāv dažādi mācīšanās procesi. Un šķiet, ka šis eksperiments ir to pierādījis. Grupai testa subjektu bija jāapgūst mākslīgi veidota valoda. Daži testa subjekti apmeklēja parastus valodu kursus. Citi mācījās neīstā ārzemju situācijā. Šiem testa subjektiem bija jāiemācas orientēties ārvalstu uzstādījumos. Visi, ar kuriem tie sazinājās, runāja jaunajā valodā. Visi, ar kuriem tie kontaktējās, runāja jaunajā valodā. Tie piederēja pie nepazīstamas runātāju kopienas. Tādēļ viņi bija spiesti iemācīties ātri jauno valodu. Pēc kāda laika testa subjekti tika pārbaudīti. Abas grupas uzrādīja labu jaunās valodas zināšanu līmeni. Bet to smadzenes apstrādāja svešvalodu dažādi. Tie, kuri mācījās ‘ārzemēs’ uzrādīja satriecošu smadzeņu darbību. To smadzenes apstrādāja svešvalodas gramatiku, kā to dzimtās valodas gramatiku. Tāds pats mehānisms tika identificēts dzimtajā valodā runājošajiem. Valodu brīvdienas ir pati jaukākais un efektīvākais mācīšanās veids.