latviešu » katalāņu | 91 [deviņdesmit viens] | Palīgteikumi ar ka 1

91 [noranta-u] Subordinades amb que 1

Rīt varbūt būs labāks laiks.	El temps probablement serà millor demà.
Kā Jūs to zināt?	Com ho sap?
Es ceru, ka tas būs labāks.	Espero que serà millor.
Viņš noteikti atnāks.	Segur que vindrà (ell).
Vai tas ir noteikti?	És segur?
Es zinu, ka viņš atnāks.	Sé que vindrà.
Viņš noteikti piezvanīs.	Segur que trucarà.
Patiešām?	De debò?
Es domāju, ka viņš piezvanīs.	Crec que trucarà.
Vīns noteikti ir vecs.	El vi probablement és vell.
Vai jūs to droši zināt?	N’està segur?
Es pieņemu, ka tas ir vecs.	Suposo que és vell.
Mūsu vadītājs izskatās labi.	El nostre cap és ben plantat.
Jūs tā domājat?	Vol dir?
Es uzskatu, ka viņš izskatās pat ļoti labi.	Fins i tot em sembla molt guapo.
Vadītājam noteikti ir draudzene.	El cap segur que té una xicota.
Jūs patiešām tā domājat?	Ho creu de debò?
Ir pilnīgi iespējams, ka viņam ir draudzene.	És ben possible que tingui una xicota.

Kā smadzenes apgūst gramatiku

Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības. Tas notiek pilnīgi automātiski. Mēs to neapzināmies. Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu. Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā. Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu. Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus. Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi. Tām jārīkojas ekonomiski. Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti. Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži. Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek. Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus. Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs. Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir. Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties. Pieaugušie mācas valodas savādāk. Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi. Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem. Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība. Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma. To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem. Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos. Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos. Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti. Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi. Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts. Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...