latviešu » katalāņu | 18 [astoņpadsmit] | Mājas uzkopšana

18 [divuit] Fer neteja

Šodien ir sestdiena.	Avui és dissabte.
Šodien mums ir laiks.	Avui tenim temps.
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli.	Avui netegem l’apartament.
Es uzkopju vannas istabu.	Jo netejo la cambra de bany.
Mans vīrs mazgā mašīnu.	El meu marit renta el cotxe.
Bērni tīra divriteņus.	Els nens netegen les bicicletes.
Vecmāmiņa aplej puķes.	L’àvia rega les flors.
Bērni uzkopj bērnu istabu.	Els nens ordenen l’habitació dels nens.
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu.	El meu marit ordena el seu escriptori.
Es salieku veļu veļas mašīnā.	(Jo) poso la roba a la rentadora.
Es izkaru veļu.	(Jo) estenc la roba.
Es gludinu veļu.	(Jo) planxo la roba.
Logi ir netīri.	Les finestres estan brutes.
Grīda ir netīra.	El terra està brut.
Trauki ir netīri.	La vaixella és bruta.
Kas nospodrinās logus?	Qui neteja les finestres?
Kas izsūks putekļus?	Qui passa l’aspiradora?
Kas nomazgās traukus?	Qui renta la vaixella?

Mātes valoda? Tēva valoda?

Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu? Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’ Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem. Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās. Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to. Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem. Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta. Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda. Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas. Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām. Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ. Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana. Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta. Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu. Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā. Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas. Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm. Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu. Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu. Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu. Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk. Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes. Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka. Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties. Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’. Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu. Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu. Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!