Sarunām

MP3

58 [piecdesmit astoņi]

Ķermeņa daļas

58 [femtioåtta]	Kroppsdelar

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:

Vai pastāv universāla gramatika?

Kad mēs mācamies kādu valodu, mēs mācamies arī tās gramatiku. Kad bērni apgūst savu dzimto valodu, viņi to dara neapzināti. Viņi neievēro, ka viņu smadzenes mācas dažādus gramatiskos likumus. Neraugoties uz to, viņi apgūst savu dzimto valodu pareizi jau no paša sākuma. Tā kā pastāv tik daudz valodu, līdz ar tām, pastāv arī vairākas gramatiskās sistēmas. Bet vai pastāv arī tāda universālā gramatika? Zinātnieki to ir pētījuši gadiem ilgi. Atbildi nodrošina jaunākie pētījumi. Jo smadzeņu pētnieki ir atklājuši ko interesantu. Viņi lika testa subjektiem mācīties gramatiskos likumus. Šie subjekti bija valodu skolu studenti. Viņi studēja japāņu vai itāļu valodu. Puse no gramatiskajiem likumiem bija viltoti. Lai gan, testa subjekti par to nezināja. Pēc studijām studentiem prezentēja teikumus. Tad viņiem vajadzēja noteikt vai teikumi ir pareizi, vai - nepareizi. Kamēr viņi strādāja ar teikumiem, to smadzenes tika analizētas. Pētnieki mērīja viņu smadzeņu aktivitāti. Tādā veidā viņi varēja noteikt, kā teikumi iedarbojās uz viņu smadzenēm. Un atklājās, ka mūsu smadzenes spēj atpazīt gramatiku. Pastrādājot valodu, noteiktas smadzeņu daļas tiek aktivizētas. Viens no tiem ir Broka centrs. Tas atrodas kreisajās galvas smadzenēs. Kad studenti saskārās ar patiesiem gramatiskajiem likumiem, to smadzenes bija aktivizētas. Bet ar viltoto gramatiku smadzeņu aktivitāte ievērojami samazinājās. Tad ir iespējams, ka visām gramatiskajām sistēmām ir kopēji pamati. Tad tie sekotu vieniem un tiem pašiem principiem. Un tad šie principi būtu mūsos iedzimti…

Nav atrasts neviens video!

Lejupielādes ir BEZMAKSAS personīgai lietošanai, valsts skolām vai nekomerciāliem nolūkiem.
LICENCES LĪGUMS | Lūdzu, ziņojiet par visām kļūdām vai nepareiziem tulkojumiem šeit!
Iespiedums | © Autortiesības 2007 — 2025 Goethe Verlag Starnberg un licences devēji.
Visas tiesības paturētas. Sazināties

Es zīmēju vīrieti.	J_g r_t_r e_ m_n_ Jag ritar en man. J__ r____ e_ m___ Jag ritar en man. ___ _____ __ ____ Jag ritar en man.
Vispirms galvu.	F_r_t h_v_d_t_ Först huvudet. F____ h_______ Först huvudet. _____ ________ Först huvudet.
Vīrietim ir platmale.	M_n_e_ b_r e_ h_t_. Mannen bär en hatt. M_____ b__ e_ h____ Mannen bär en hatt. ______ ___ __ _____ Mannen bär en hatt.

Matus neredz.	H_r_t s_r m_n i_t_. Håret ser man inte. H____ s__ m__ i____ Håret ser man inte. _____ ___ ___ _____ Håret ser man inte.
Ausis arī neredz.	Ö_o_e_ s_r m_n i_t_ h_l_e_. Öronen ser man inte heller. Ö_____ s__ m__ i___ h______ Öronen ser man inte heller. ______ ___ ___ ____ _______ Öronen ser man inte heller.
Muguru arī neredz.	R_g_e_ s_r m_n i_t_ h_l_e_. Ryggen ser man inte heller. R_____ s__ m__ i___ h______ Ryggen ser man inte heller. ______ ___ ___ ____ _______ Ryggen ser man inte heller.

Es zīmēju acis un muti.	J_g r_t_r ö_o_e_ o_h m_n_e_. Jag ritar ögonen och munnen. J__ r____ ö_____ o__ m______ Jag ritar ögonen och munnen. ___ _____ ______ ___ _______ Jag ritar ögonen och munnen.
Vīrietis dejo un smejas.	M_n_e_ d_n_a_ o_h s_r_t_a_. Mannen dansar och skrattar. M_____ d_____ o__ s________ Mannen dansar och skrattar. ______ ______ ___ _________ Mannen dansar och skrattar.
Vīrietim ir garš deguns.	M_n_e_ h_r e_ l_n_ n_s_. Mannen har en lång näsa. M_____ h__ e_ l___ n____ Mannen har en lång näsa. ______ ___ __ ____ _____ Mannen har en lång näsa.

Rokās viņš tur spieķi.	H_n h_r e_ k_p_ i h_n_e_. Han har en käpp i handen. H__ h__ e_ k___ i h______ Han har en käpp i handen. ___ ___ __ ____ _ _______ Han har en käpp i handen.
Ap kaklu viņam ir šalle.	H_n h_r o_k_å e_ s_a_ r_n_ h_l_e_. Han har också en sjal runt halsen. H__ h__ o____ e_ s___ r___ h______ Han har också en sjal runt halsen. ___ ___ _____ __ ____ ____ _______ Han har också en sjal runt halsen.
Ir ziema un ir auksts.	D_t ä_ v_n_e_ o_h d_t ä_ k_l_t_ Det är vinter och det är kallt. D__ ä_ v_____ o__ d__ ä_ k_____ Det är vinter och det är kallt. ___ __ ______ ___ ___ __ ______ Det är vinter och det är kallt.

Rokas ir spēcīgas.	A_m_r_a ä_ k_a_t_g_. Armarna är kraftiga. A______ ä_ k________ Armarna är kraftiga. _______ __ _________ Armarna är kraftiga.
Kājas arī ir spēcīgas.	B_n_n ä_ o_k_å k_a_t_g_. Benen är också kraftiga. B____ ä_ o____ k________ Benen är också kraftiga. _____ __ _____ _________ Benen är också kraftiga.
Vīrs ir no sniega.	M_n_e_ ä_ a_ s_ö_ Mannen är av snö. M_____ ä_ a_ s___ Mannen är av snö. ______ __ __ ____ Mannen är av snö.

Viņam nav bikšu un mēteļa.	H_n h_r i_g_ b_x_r o_h i_g_n ö_e_r_c_. Han har inga byxor och ingen överrock. H__ h__ i___ b____ o__ i____ ö________ Han har inga byxor och ingen överrock. ___ ___ ____ _____ ___ _____ _________ Han har inga byxor och ingen överrock.
Bet vīram nesalst.	M_n m_n_e_ f_y_e_ i_t_. Men mannen fryser inte. M__ m_____ f_____ i____ Men mannen fryser inte. ___ ______ ______ _____ Men mannen fryser inte.
Tas ir sniegavīrs.	H_n ä_ e_ s_ö_u_b_. Han är en snögubbe. H__ ä_ e_ s________ Han är en snögubbe. ___ __ __ _________ Han är en snögubbe.

Sarunām

Vai pastāv universāla gramatika?

Izvēlne

Saites

Lejupielādējiet mūsu lietotni