latviešu » slovāku | 53 [piecdesmit trīs] | Veikali

53 [päťdesiattri] Obchody

Mēs meklējam sporta preču veikalu.	Hľadáme obchod so športovými potrebami.
Mēs meklējam gaļas veikalu.	Hľadáme mäsiarstvo.
Mēs meklējam aptieku.	Hľadáme lekáreň.
Mēs vēlamies nopirkt futbolbumbu.	Chceli by sme totiž kúpiť futbalovú loptu.
Mēs vēlamies nopirkt salami.	Chceli by sme totiž kúpiť salámu.
Mēs vēlamies nopirkt medikamentus.	Chceli by sme totiž kúpiť lieky.
Mēs meklējam sporta preču veikalu, lai nopirktu futbolbumbu.	Hľadáme obchod so športovými potrebami, aby sme kúpili futbalovú loptu.
Mēs meklējam gaļas veikalu, lai nopirktu salami.	Hľadáme mäsiarstvo, aby sme kúpili salámu.
Mēs meklējam aptieku, lai nopirktu medikamentus.	Hľadáme lekáreň, aby sme kúpili lieky.
Es meklēju juvelieri.	Hľadám klenotníctvo.
Es meklēju fotopreču veikalu.	Hľadám foto predajňu.
Es meklēju konditoreju.	Hľadám cukráreň.
Man ir padomā nopirkt gredzenu.	Chcem totiž kúpiť prsteň.
Man ir padomā nopirkt filmiņu.	Chcem totiž kúpiť film.
Man ir padomā nopirkt torti.	Chcem totiž kúpiť tortu.
Es meklēju juvelierizstrādājumu veikalu, lai nopirktu gredzenu.	Hľadám klenotníka, aby som kúpil prsteň.
Es meklēju fotopreču veikalu, lai nopirktu filmiņu.	Hľadám foto predajňu, aby som kúpil film.
Es meklēju konditoreju, lai nopirktu torti.	Hľadám cukráreň, aby som kúpil tortu.

Atmiņai nepieciešama runa

Liela daļa cilvēku atceras savu pirmo skolas dienu. Bet neatceras to, kas bija līdz tam. Mums gandrīz vispār nav atmiņu par mūsu pirmajiem dzīves gadiem. Bet kādēļ tas tā ir? Kādēļ mēs nespējam atcerēties pieredzi, ko ieguvām esot mazuļi. Iemesls meklējams mūsu attīstībā. Runa un atmiņa attīstas apmēram vienā un tajā pašā laikā. Un, lai cilvēks kaut ko atcerētos, tam nepieciešama valoda. Tas nozīmē, ka priekš tā, ko viņš pieredzējis, nepieciešami vārdi. Zinātnieki ir vadījuši vairākus testus ar bērniem. To darot, viņi ieguva interesantus rezultātus. Tiklīdz bērni apgūst valodu, viņi aizmirst visu iepriekš pieredzēto. Tas norāda uz to, ka valodas sākums ir arī atmiņas sākums. Bērni pirmajos trīs dzīves gados iemācas ļoti daudz. Viņi katru dienu pieredz kaut ko jaunu. Viņi iegūst arī nozīmīgu pieredzi šajā vecumā. Neskatoties uz to, tas viss pazūd. Psihologi to nodēvējuši par zīdaiņa amnēziju. Tikai to, ko bērns var nosaukt vārdiem paliek. Autobiogrāfiskā atmiņa patur tikai personīgo pieredzi. Tas funkcionē kā dienasgrāmata. Viss, kas ir svarīgs mūsu dzīvē, tur tiek pierakstīts. Tādā veidā mūsu autobiogrāfiskā atmiņa veido mūsu identitāti. Bet tās attīstība ir atkarīga no dzimtās valodas apguves. Un savu atmiņu mēs varam aktivizēt tikai ar savas valodas palīdzību. Protams, lietas, kuras esam apguvuši nav reāli pazudušas. Tās ir noglabātas kaut kur mūsu smadzenēs. Mēs tikai netiekam tām klāt…- tas ir tik tiešām žēl, vai ne?