Sarunām

MP3

84 [astoņdesmit četri]

Pagātne 4

84 [aštuoniasdešimt keturi]	Praeitis 4

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..

Nav atrasts neviens video!

Lejupielādes ir BEZMAKSAS personīgai lietošanai, valsts skolām vai nekomerciāliem nolūkiem.
LICENCES LĪGUMS | Lūdzu, ziņojiet par visām kļūdām vai nepareiziem tulkojumiem šeit!
Iespiedums | © Autortiesības 2007 — 2025 Goethe Verlag Starnberg un licences devēji.
Visas tiesības paturētas. Sazināties

lasīt	s_a_t_t_ skaityti s_______ skaityti ________ skaityti
Es lasīju.	(_š_ s_a_č_a_. (Aš) skaičiau. (___ s________ (Aš) skaičiau. ____ _________ (Aš) skaičiau.
Es izlasīju visu romānu.	(_š_ p_r_k_i_i_u v_s_ r_m_n_. (Aš) perskaičiau visą romaną. (___ p__________ v___ r______ (Aš) perskaičiau visą romaną. ____ ___________ ____ _______ (Aš) perskaičiau visą romaną.

saprast	s_p_a_t_ suprasti s_______ suprasti ________ suprasti
Es sapratu.	(_š_ s_p_a_a_. (Aš) supratau. (___ s________ (Aš) supratau. ____ _________ (Aš) supratau.
Es sapratu visu tekstu.	(_š_ s_p_a_a_ v_s_ t_k_t_. (Aš) supratau visą tekstą. (___ s_______ v___ t______ (Aš) supratau visą tekstą. ____ ________ ____ _______ (Aš) supratau visą tekstą.

atbildēt	a_s_k_t_ atsakyti a_______ atsakyti ________ atsakyti
Es atbildēju.	(_š_ a_s_k_a_. (Aš) atsakiau. (___ a________ (Aš) atsakiau. ____ _________ (Aš) atsakiau.
Es atbildēju uz visiem jautājumiem.	(_š_ a_s_k_a_ į v_s_s k_a_s_m_s_ (Aš) atsakiau į visus klausimus. (___ a_______ į v____ k_________ (Aš) atsakiau į visus klausimus. ____ ________ _ _____ __________ (Aš) atsakiau į visus klausimus.

Es to zinu – es to zināju.	(_š_ t_i ž_n_u — (_š_ t_i ž_n_j_u_ (Aš) tai žinau — (aš) tai žinojau. (___ t__ ž____ — (___ t__ ž_______ (Aš) tai žinau — (aš) tai žinojau. ____ ___ _____ _ ____ ___ ________ (Aš) tai žinau — (aš) tai žinojau.
Es to rakstu – es to uzrakstīju.	(_š_ t_i r_š_u — (_š_ t_i p_r_š_a_. (Aš) tai rašau — (aš) tai parašiau. (___ t__ r____ — (___ t__ p________ (Aš) tai rašau — (aš) tai parašiau. ____ ___ _____ _ ____ ___ _________ (Aš) tai rašau — (aš) tai parašiau.
Es to dzirdu – es to dzirdēju.	(_š_ t_i g_r_ž_u — (_š_ t_i g_r_ė_a_. (Aš) tai girdžiu — (aš) tai girdėjau. (___ t__ g______ — (___ t__ g________ (Aš) tai girdžiu — (aš) tai girdėjau. ____ ___ _______ _ ____ ___ _________ (Aš) tai girdžiu — (aš) tai girdėjau.

Es to nesu – es to atnesu.	(_š_ t_i a_n_š_ — (_š_ t_i a_n_š_a_. (Aš) tai atnešu — (aš) tai atnešiau. (___ t__ a_____ — (___ t__ a________ (Aš) tai atnešu — (aš) tai atnešiau. ____ ___ ______ _ ____ ___ _________ (Aš) tai atnešu — (aš) tai atnešiau.
Es to nesu – es to atnesu.	(_š_ t_i a_s_n_š_ — (_š_ t_i a_s_n_š_a_. (Aš) tai atsinešu — (aš) tai atsinešiau. (___ t__ a_______ — (___ t__ a__________ (Aš) tai atsinešu — (aš) tai atsinešiau. ____ ___ ________ _ ____ ___ ___________ (Aš) tai atsinešu — (aš) tai atsinešiau.
Es to pērku – es to nopirku.	(_š_ t_i p_r_u — (_š_ t_i n_p_r_a_. (Aš) tai perku — (aš) tai nupirkau. (___ t__ p____ — (___ t__ n________ (Aš) tai perku — (aš) tai nupirkau. ____ ___ _____ _ ____ ___ _________ (Aš) tai perku — (aš) tai nupirkau.

Es to gaidu – es to gaidīju.	A_ t_ t_k_u_s_ — a_ t_ t_k_j_u_i_ Aš to tikiuosi — aš to tikėjausi. A_ t_ t_______ — a_ t_ t_________ Aš to tikiuosi — aš to tikėjausi. __ __ ________ _ __ __ __________ Aš to tikiuosi — aš to tikėjausi.
Es to paskaidroju – es to paskaidroju.	(_š_ t_i a_š_i_u — (_š_ t_i p_a_š_i_a_. (Aš) tai aiškinu — (aš) tai paaiškinau. (___ t__ a______ — (___ t__ p__________ (Aš) tai aiškinu — (aš) tai paaiškinau. ____ ___ _______ _ ____ ___ ___________ (Aš) tai aiškinu — (aš) tai paaiškinau.
Es to pazīstu – es to pazinu.	(_š_ t_i p_ž_s_u / ž_n_u — (_š_ t_i p_ž_n_j_u / ž_n_j_u_ (Aš) tai pažįstu / žinau — (aš) tai pažinojau / žinojau. (___ t__ p______ / ž____ — (___ t__ p________ / ž_______ (Aš) tai pažįstu / žinau — (aš) tai pažinojau / žinojau. ____ ___ _______ _ _____ _ ____ ___ _________ _ ________ (Aš) tai pažįstu / žinau — (aš) tai pažinojau / žinojau.

Sarunām

Divvalodība uzlabo dzirdi

Izvēlne

Saites

Lejupielādējiet mūsu lietotni