Sarunām

MP3

58 [piecdesmit astoņi]

Ķermeņa daļas

58 [penkiasdešimt aštuoni]	Kūno dalys

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:

Vai pastāv universāla gramatika?

Kad mēs mācamies kādu valodu, mēs mācamies arī tās gramatiku. Kad bērni apgūst savu dzimto valodu, viņi to dara neapzināti. Viņi neievēro, ka viņu smadzenes mācas dažādus gramatiskos likumus. Neraugoties uz to, viņi apgūst savu dzimto valodu pareizi jau no paša sākuma. Tā kā pastāv tik daudz valodu, līdz ar tām, pastāv arī vairākas gramatiskās sistēmas. Bet vai pastāv arī tāda universālā gramatika? Zinātnieki to ir pētījuši gadiem ilgi. Atbildi nodrošina jaunākie pētījumi. Jo smadzeņu pētnieki ir atklājuši ko interesantu. Viņi lika testa subjektiem mācīties gramatiskos likumus. Šie subjekti bija valodu skolu studenti. Viņi studēja japāņu vai itāļu valodu. Puse no gramatiskajiem likumiem bija viltoti. Lai gan, testa subjekti par to nezināja. Pēc studijām studentiem prezentēja teikumus. Tad viņiem vajadzēja noteikt vai teikumi ir pareizi, vai - nepareizi. Kamēr viņi strādāja ar teikumiem, to smadzenes tika analizētas. Pētnieki mērīja viņu smadzeņu aktivitāti. Tādā veidā viņi varēja noteikt, kā teikumi iedarbojās uz viņu smadzenēm. Un atklājās, ka mūsu smadzenes spēj atpazīt gramatiku. Pastrādājot valodu, noteiktas smadzeņu daļas tiek aktivizētas. Viens no tiem ir Broka centrs. Tas atrodas kreisajās galvas smadzenēs. Kad studenti saskārās ar patiesiem gramatiskajiem likumiem, to smadzenes bija aktivizētas. Bet ar viltoto gramatiku smadzeņu aktivitāte ievērojami samazinājās. Tad ir iespējams, ka visām gramatiskajām sistēmām ir kopēji pamati. Tad tie sekotu vieniem un tiem pašiem principiem. Un tad šie principi būtu mūsos iedzimti…

Nav atrasts neviens video!

Lejupielādes ir BEZMAKSAS personīgai lietošanai, valsts skolām vai nekomerciāliem nolūkiem.
LICENCES LĪGUMS | Lūdzu, ziņojiet par visām kļūdām vai nepareiziem tulkojumiem šeit!
Iespiedums | © Autortiesības 2007 — 2025 Goethe Verlag Starnberg un licences devēji.
Visas tiesības paturētas. Sazināties

Es zīmēju vīrieti.	(_š_ p_e_i_ v_r_. (Aš) piešiu vyrą. (___ p_____ v____ (Aš) piešiu vyrą. ____ ______ _____ (Aš) piešiu vyrą.
Vispirms galvu.	P_r_i_u_i_ g_l_ą_ Pirmiausia galvą. P_________ g_____ Pirmiausia galvą. __________ ______ Pirmiausia galvą.
Vīrietim ir platmale.	V_r_s n_š_o_a s_r_b_l_. Vyras nešioja skrybėlę. V____ n______ s________ Vyras nešioja skrybėlę. _____ _______ _________ Vyras nešioja skrybėlę.

Matus neredz.	P_a_k_ n_m_t_t_. Plaukų nematyti. P_____ n________ Plaukų nematyti. ______ _________ Plaukų nematyti.
Ausis arī neredz.	A_s_ t_i_ p_t n_m_t_t_. Ausų taip pat nematyti. A___ t___ p__ n________ Ausų taip pat nematyti. ____ ____ ___ _________ Ausų taip pat nematyti.
Muguru arī neredz.	N_g_r_s t_i_ p_t n_m_t_t_. Nugaros taip pat nematyti. N______ t___ p__ n________ Nugaros taip pat nematyti. _______ ____ ___ _________ Nugaros taip pat nematyti.

Es zīmēju acis un muti.	(_š_ p_e_i_ a_i_ i_ b_r_ą_ (Aš) piešiu akis ir burną. (___ p_____ a___ i_ b_____ (Aš) piešiu akis ir burną. ____ ______ ____ __ ______ (Aš) piešiu akis ir burną.
Vīrietis dejo un smejas.	V_r_s š_k_ i_ j_o_i_s_. Vyras šoka ir juokiasi. V____ š___ i_ j________ Vyras šoka ir juokiasi. _____ ____ __ _________ Vyras šoka ir juokiasi.
Vīrietim ir garš deguns.	V_r_s t_r_ i_g_ n_s_. Vyras turi ilgą nosį. V____ t___ i___ n____ Vyras turi ilgą nosį. _____ ____ ____ _____ Vyras turi ilgą nosį.

Rokās viņš tur spieķi.	R_n_o_e j_s l_i_o l_z_ą_ Rankose jis laiko lazdą. R______ j__ l____ l_____ Rankose jis laiko lazdą. _______ ___ _____ ______ Rankose jis laiko lazdą.
Ap kaklu viņam ir šalle.	A_t k_k_o j_s u_s_r_š_s š_l_k_. Ant kaklo jis užsirišęs šaliką. A__ k____ j__ u________ š______ Ant kaklo jis užsirišęs šaliką. ___ _____ ___ _________ _______ Ant kaklo jis užsirišęs šaliką.
Ir ziema un ir auksts.	D_b_r ž_e_a i_ š_l_a_ Dabar žiema ir šalta. D____ ž____ i_ š_____ Dabar žiema ir šalta. _____ _____ __ ______ Dabar žiema ir šalta.

Rokas ir spēcīgas.	R_n_o_ s_i_r_o_. Rankos stiprios. R_____ s________ Rankos stiprios. ______ _________ Rankos stiprios.
Kājas arī ir spēcīgas.	K_j_s t_i_ p_t s_i_r_o_. Kojos taip pat stiprios. K____ t___ p__ s________ Kojos taip pat stiprios. _____ ____ ___ _________ Kojos taip pat stiprios.
Vīrs ir no sniega.	V_r_s y_a i_ s_i_g_. Vyras yra iš sniego. V____ y__ i_ s______ Vyras yra iš sniego. _____ ___ __ _______ Vyras yra iš sniego.

Viņam nav bikšu un mēteļa.	J_s n_n_š_o_a k_l_i_ i_ p_l_o_ Jis nenešioja kelnių ir palto. J__ n________ k_____ i_ p_____ Jis nenešioja kelnių ir palto. ___ _________ ______ __ ______ Jis nenešioja kelnių ir palto.
Bet vīram nesalst.	B_t v_r_i n_š_l_a_ Bet vyrui nešalta. B__ v____ n_______ Bet vyrui nešalta. ___ _____ ________ Bet vyrui nešalta.
Tas ir sniegavīrs.	J_s y_a s_n_s b_s_e_e_i_. Jis yra senis besmegenis. J__ y__ s____ b__________ Jis yra senis besmegenis. ___ ___ _____ ___________ Jis yra senis besmegenis.

Sarunām

Vai pastāv universāla gramatika?

Izvēlne

Saites

Lejupielādējiet mūsu lietotni