latviešu » spāņu | 34 [trīsdesmit četri] | Vilcienā

34 [treinta y cuatro] En el tren

Vai šis ir vilciens uz Berlīni?	¿Es éste el tren que va a Berlín?
Cikos atiet vilciens?	¿Cuándo sale el tren?
Cikos vilciens pienāk Berlīnē?	¿Cuándo llega el tren a Berlín?
Atvainojiet, vai es varētu paiet garām?	¿Disculpe, me deja pasar?
Es domāju, tā ir mana vieta.	Creo que éste es mi asiento.
Es domāju, Jūs sēžat manā vietā.	Creo que (usted) está sentado en mi asiento.
Kur ir guļamvagons?	¿Dónde está el coche-cama?
Guļamvagons ir vilciena sastāva beigās.	El coche-cama está al final del tren.
Un kur ir restorānvagons? – Vilciena sastāva sākumā.	¿Y dónde está el vagón-restaurante? – Al principio.
Vai es varu gulēt lejā?	¿Puedo dormir abajo?
Vai es varu gulēt vidū?	¿Puedo dormir en medio?
Vai es varu gulēt augšā?	¿Puedo dormir arriba?
Kad mēs būsim pie robežas?	¿Cuándo llegamos a la frontera?
Cik ilgs ir brauciens līdz Berlīnei?	¿Cuánto dura el viaje a Berlín?
Vai vilciens kavējas?	¿Lleva el tren retraso?
Vai Jums ir kaut kas ko palasīt?	¿Tiene (usted) algo para leer?
Vai te var dabūt kaut ko ēdamu un dzeramu?	¿Se puede comprar algo para comer y beber aquí?
Vai Jūs varētu mani pamodināt 7.00?	¿Podría (usted) despertarme a las 7:00 de la mañana, por favor?

Valodas attīstība

Tas ir skaidrs, kādēļ mēs viens ar otru sarunājamies. Mēs vēlamies apmainīties ar idejām un saprast viens otru. Kā valoda ir cēlusies, tas ir nav tik skaidrs. Vairākas teorijas pastāv. Skaidrs ir tas, ka valoda ir ļoti sena parādība. Noteiktas fiziskās īpašības bija priekšnoteikums runāšanais. Tie bija mums nepieciešami, lai veidotu skaņas. Jau neandertālieši bija spējīgi pielietot savas balsis. Tādā veidā tie varēja atšķirt sevi no dzīvniekiem. Vēl jo vairāk, skaļa balss bija nepieciešama, lai aizstāvētos. Persona varēja draudēt vai iebiedēt ienaidniekus. Tajos laikos bija jau izgudroti darba rīki un piepielietota uguns. Šīs zināšanas vajadzēja nodot tālāk. Runa bija nepieciešama arī dodoties medībās grupās. Jau pirms 2 miljoniem gadu, starp cilvēkiem bija vienkārša saprašanās. Pirmie valodnieciskie elementi vija zīmes un žesti. Bet cilvēki vēlējās sazināties arī tumsā. Svarīgā, viņiem vajadzēja iemācīties sarunāties vienam ar otru bez skatīšanās. Tādēļ attīstījās valoda , kas nomainīja žestus. Valoda, kādu mēs to tagad izprotam, ir ap 50 000 gadu veca. Kad homo sapiens pameta Āfriku, tas izplatīja valodu pa pasauli. Valoda atdalījās viena no otras atsevišķos reģionos. Tas nozīmē, ka parādījās vairākas valodu saimes. Tās saturēja tikai būtiskāko no valodas sistēmām. Tad valodas nebija tik komplicētas, kādas tās ir tagad. Tās attīstījās pateicoties gramatikai, fonoloģijai un semantikai. Dažādām valodām ir atšķirīgi risinājumi. Bet problēma vienmēr bija viena: kā parādīt, ko es domāju?