latviešu » spāņu | 16 [sešpadsmit] | Gadalaiki un laiks

16 [dieciséis] Las Estaciones y el Clima

Tie ir gadalaiki:	Éstas son las estaciones del año:
pavasaris, vasara,	La primavera, el verano,
rudens un ziema.	el otoño y el invierno.
Vasara ir karsta.	El verano es caluroso.
Vasarā spīd saule.	En verano hace sol.
Vasarā mēs ejam pastaigāties.	En el verano nos gusta ir a pasear.
Ziema ir auksta.	El invierno es frío.
Ziemā snieg vai līst.	En el invierno nieva o llueve.
Ziemā mēs labprāt paliekam mājās.	En el invierno nos gusta quedarnos en casa.
Ir auksts.	Hace frío.
Līst.	Está lloviendo.
Ir vējains.	Hace viento / Está ventoso (am.).
Ir silts.	Hace calor.
Ir saulains.	Hace sol.
Ir skaidrs laiks.	El tiempo está agradable.
Kāds šodien ir laiks?	¿Qué tiempo hace hoy?
Šodien ir auksts.	Hoy hace frío.
Šodien ir silts.	Hoy hace calor.

Mācīšanās agrā vecumā

Svešvalodas mūsdienās kļūst aizvien svarīgākas. Tas attiecas arī uz profesionālo dzīvi. Tā rezultātā, pieaudzis ir cilvēku skaits, kuri apgūst svešvalodas. Kā arī vairāki vecāki vēlētos, lai viņu bērni mācas svešvalodas. Un vislabākais ir agrā vecumā. Pasaulē jau pastāv vairākas starptautiskās skolas. Arī bērnu dārzi ar daudzvalodīgu izglītību kļūst arvien populārāki. Svešvalodu apguvei agrā vecumā ir daudz priekšrocību. Tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Mūsu smadzenes līdz 4 gadu vecumam būvē valodu struktūru. Šie neironu tīkli palīdz mums mācībās. Jaunas struktūras, mums kļūstot vecākiem, vairs neveidojas tik labi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem ir daudz sarežģītāk mācīties valodu. Tādēļ mums jau agri būtu jāveicina mūsu smadzeņu attīstība. Īsāk sakot: jo jaunāks, jo labāk. Kaut gan pastāv arī cilvēki, kuri kritizē mācīšanos agrā vecumā. Viņi baidās, ka vairāku valodu zināšana bērnus pārslogo. Bez tam, pastāv arī bailes, ka viņi tā arī nevienu valodu kārtīgi neiemācīsies. Tomēr zinātnē šīs šaubas nerodas. Vairums lingvistu un neiro-psihologu ir optimistiski noskaņoti. To izmeklējumi sniedz pozitīvus rezultātus. Bērni valodu stundās parasti jautri pavada laiku. Un: ja bērni mācs valodas, viņi arī domā par valodām. Tādēļ, pateicoties svešvalodas apguvei, viņi apgūšt arī savu dzimto valodu. Visu atlikušo dzīvi viņi gūs labumu, pateicoties šīm valodu zināšanām. Varbūt labāk sākt ar vissarežģītākajām valodām. Jo bērna smadzenes iemācas ātri un intuitīvi. Tām vienalga, vai jāsaglabā hello, ciao or néih hóu!