latviešu » esperanto | 58 [piecdesmit astoņi] | Ķermeņa daļas

58 [kvindek ok] Korpopartoj

Es zīmēju vīrieti.	Mi desegnas viron.
Vispirms galvu.	Unue la kapon.
Vīrietim ir platmale.	La viro surhavas ĉapelon.
Matus neredz.	La haroj ne videblas.
Ausis arī neredz.	Ankaŭ la oreloj ne videblas.
Muguru arī neredz.	Ankaŭ la dorso ne videblas.
Es zīmēju acis un muti.	Mi desegnas la okulojn kaj la buŝon.
Vīrietis dejo un smejas.	La viro dancas kaj ridas.
Vīrietim ir garš deguns.	La viro havas longan nazon.
Rokās viņš tur spieķi.	Li portas lambastonon en siaj manoj.
Ap kaklu viņam ir šalle.	Li surhavas ankaŭ koltukon ĉirkaŭ sia kolo.
Ir ziema un ir auksts.	Vintras kaj malvarmas.
Rokas ir spēcīgas.	La brakoj estas muskolaj.
Kājas arī ir spēcīgas.	La gamboj ankaŭ estas muskolaj.
Vīrs ir no sniega.	La viro estas el neĝo.
Viņam nav bikšu un mēteļa.	Li surhavas nek pantalonon nek mantelon.
Bet vīram nesalst.	Sed la viro ne frostiĝas.
Tas ir sniegavīrs.	Li estas neĝhomo.

Vai pastāv universāla gramatika?

Kad mēs mācamies kādu valodu, mēs mācamies arī tās gramatiku. Kad bērni apgūst savu dzimto valodu, viņi to dara neapzināti. Viņi neievēro, ka viņu smadzenes mācas dažādus gramatiskos likumus. Neraugoties uz to, viņi apgūst savu dzimto valodu pareizi jau no paša sākuma. Tā kā pastāv tik daudz valodu, līdz ar tām, pastāv arī vairākas gramatiskās sistēmas. Bet vai pastāv arī tāda universālā gramatika? Zinātnieki to ir pētījuši gadiem ilgi. Atbildi nodrošina jaunākie pētījumi. Jo smadzeņu pētnieki ir atklājuši ko interesantu. Viņi lika testa subjektiem mācīties gramatiskos likumus. Šie subjekti bija valodu skolu studenti. Viņi studēja japāņu vai itāļu valodu. Puse no gramatiskajiem likumiem bija viltoti. Lai gan, testa subjekti par to nezināja. Pēc studijām studentiem prezentēja teikumus. Tad viņiem vajadzēja noteikt vai teikumi ir pareizi, vai - nepareizi. Kamēr viņi strādāja ar teikumiem, to smadzenes tika analizētas. Pētnieki mērīja viņu smadzeņu aktivitāti. Tādā veidā viņi varēja noteikt, kā teikumi iedarbojās uz viņu smadzenēm. Un atklājās, ka mūsu smadzenes spēj atpazīt gramatiku. Pastrādājot valodu, noteiktas smadzeņu daļas tiek aktivizētas. Viens no tiem ir Broka centrs. Tas atrodas kreisajās galvas smadzenēs. Kad studenti saskārās ar patiesiem gramatiskajiem likumiem, to smadzenes bija aktivizētas. Bet ar viltoto gramatiku smadzeņu aktivitāte ievērojami samazinājās. Tad ir iespējams, ka visām gramatiskajām sistēmām ir kopēji pamati. Tad tie sekotu vieniem un tiem pašiem principiem. Un tad šie principi būtu mūsos iedzimti…