latviešu » esperanto | 18 [astoņpadsmit] | Mājas uzkopšana

18 [dek ok] Dompurigado

Šodien ir sestdiena.	Hodiaŭ estas sabato.
Šodien mums ir laiks.	Hodiaŭ ni havas tempon.
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli.	Hodiaŭ ni purigadas la loĝejon.
Es uzkopju vannas istabu.	Mi purigadas la banĉambron.
Mans vīrs mazgā mašīnu.	Mia edzo lavas la aŭton.
Bērni tīra divriteņus.	La infanoj purigadas la biciklojn.
Vecmāmiņa aplej puķes.	Avinjo akvumas la florojn.
Bērni uzkopj bērnu istabu.	La infanoj ordigas la infanĉambron.
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu.	Mia edzo ordigas sian skribotablon.
Es salieku veļu veļas mašīnā.	Mi enigas la lavotaĵon en la lavmaŝinon.
Es izkaru veļu.	Mi etendas la sekigotan lavitaĵon.
Es gludinu veļu.	Mi gladas la lavitaĵon.
Logi ir netīri.	La fenestroj estas malpuraj.
Grīda ir netīra.	La planko estas malpura.
Trauki ir netīri.	La vazaro estas malpura.
Kas nospodrinās logus?	Kiu purigadas la fenestrojn?
Kas izsūks putekļus?	Kiu polvosuĉas?
Kas nomazgās traukus?	Kiu lavas la vazaron?

Mātes valoda? Tēva valoda?

Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu? Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’ Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem. Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās. Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to. Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem. Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta. Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda. Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas. Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām. Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ. Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana. Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta. Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu. Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā. Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas. Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm. Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu. Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu. Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu. Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk. Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes. Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka. Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties. Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’. Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu. Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu. Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!