Sarunām

MP3

58 [piecdesmit astoņi]

Ķermeņa daļas

58 [agt en vyftig]	Liggaamsdele

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:

Vai pastāv universāla gramatika?

Kad mēs mācamies kādu valodu, mēs mācamies arī tās gramatiku. Kad bērni apgūst savu dzimto valodu, viņi to dara neapzināti. Viņi neievēro, ka viņu smadzenes mācas dažādus gramatiskos likumus. Neraugoties uz to, viņi apgūst savu dzimto valodu pareizi jau no paša sākuma. Tā kā pastāv tik daudz valodu, līdz ar tām, pastāv arī vairākas gramatiskās sistēmas. Bet vai pastāv arī tāda universālā gramatika? Zinātnieki to ir pētījuši gadiem ilgi. Atbildi nodrošina jaunākie pētījumi. Jo smadzeņu pētnieki ir atklājuši ko interesantu. Viņi lika testa subjektiem mācīties gramatiskos likumus. Šie subjekti bija valodu skolu studenti. Viņi studēja japāņu vai itāļu valodu. Puse no gramatiskajiem likumiem bija viltoti. Lai gan, testa subjekti par to nezināja. Pēc studijām studentiem prezentēja teikumus. Tad viņiem vajadzēja noteikt vai teikumi ir pareizi, vai - nepareizi. Kamēr viņi strādāja ar teikumiem, to smadzenes tika analizētas. Pētnieki mērīja viņu smadzeņu aktivitāti. Tādā veidā viņi varēja noteikt, kā teikumi iedarbojās uz viņu smadzenēm. Un atklājās, ka mūsu smadzenes spēj atpazīt gramatiku. Pastrādājot valodu, noteiktas smadzeņu daļas tiek aktivizētas. Viens no tiem ir Broka centrs. Tas atrodas kreisajās galvas smadzenēs. Kad studenti saskārās ar patiesiem gramatiskajiem likumiem, to smadzenes bija aktivizētas. Bet ar viltoto gramatiku smadzeņu aktivitāte ievērojami samazinājās. Tad ir iespējams, ka visām gramatiskajām sistēmām ir kopēji pamati. Tad tie sekotu vieniem un tiem pašiem principiem. Un tad šie principi būtu mūsos iedzimti…

Nav atrasts neviens video!

Lejupielādes ir BEZMAKSAS personīgai lietošanai, valsts skolām vai nekomerciāliem nolūkiem.
LICENCES LĪGUMS | Lūdzu, ziņojiet par visām kļūdām vai nepareiziem tulkojumiem šeit!
Iespiedums | © Autortiesības 2007 — 2025 Goethe Verlag Starnberg un licences devēji.
Visas tiesības paturētas. Sazināties

Es zīmēju vīrieti.	E_ t_k_n ’_ m_n_ Ek teken ’n man. E_ t____ ’_ m___ Ek teken ’n man. __ _____ __ ____ Ek teken ’n man.
Vispirms galvu.	E_r_t_ d_e k_p_ Eerste die kop. E_____ d__ k___ Eerste die kop. ______ ___ ____ Eerste die kop.
Vīrietim ir platmale.	D_e m_n d_a ’_ h_e_. Die man dra ’n hoed. D__ m__ d__ ’_ h____ Die man dra ’n hoed. ___ ___ ___ __ _____ Die man dra ’n hoed.

Matus neredz.	M_n_ s_e_ n_e d_e h_r_ n_e_ Mens sien nie die hare nie. M___ s___ n__ d__ h___ n___ Mens sien nie die hare nie. ____ ____ ___ ___ ____ ____ Mens sien nie die hare nie.
Ausis arī neredz.	M_n_ s_e_ o_k n_e d_e o_e n_e_ Mens sien ook nie die ore nie. M___ s___ o__ n__ d__ o__ n___ Mens sien ook nie die ore nie. ____ ____ ___ ___ ___ ___ ____ Mens sien ook nie die ore nie.
Muguru arī neredz.	M_n_ s_e_ o_k n_e d_e r_g n_e_ Mens sien ook nie die rug nie. M___ s___ o__ n__ d__ r__ n___ Mens sien ook nie die rug nie. ____ ____ ___ ___ ___ ___ ____ Mens sien ook nie die rug nie.

Es zīmēju acis un muti.	E_ t_k_n d_e o_ e_ d_e m_n_. Ek teken die oë en die mond. E_ t____ d__ o_ e_ d__ m____ Ek teken die oë en die mond. __ _____ ___ __ __ ___ _____ Ek teken die oë en die mond.
Vīrietis dejo un smejas.	D_e m_n d_n_ e_ l_g_ Die man dans en lag. D__ m__ d___ e_ l___ Die man dans en lag. ___ ___ ____ __ ____ Die man dans en lag.
Vīrietim ir garš deguns.	D_e m_n h_t ’_ l_n_ n_u_. Die man het ’n lang neus. D__ m__ h__ ’_ l___ n____ Die man het ’n lang neus. ___ ___ ___ __ ____ _____ Die man het ’n lang neus.

Rokās viņš tur spieķi.	H_ d_a ’_ s_o_ i_ s_ h_n_e_ Hy dra ’n stok in sy hande. H_ d__ ’_ s___ i_ s_ h_____ Hy dra ’n stok in sy hande. __ ___ __ ____ __ __ ______ Hy dra ’n stok in sy hande.
Ap kaklu viņam ir šalle.	H_ d_a o_k ’_ s_r_ o_ s_ n_k_ Hy dra ook ’n serp om sy nek. H_ d__ o__ ’_ s___ o_ s_ n___ Hy dra ook ’n serp om sy nek. __ ___ ___ __ ____ __ __ ____ Hy dra ook ’n serp om sy nek.
Ir ziema un ir auksts.	D_t i_ w_n_e_ e_ d_s k_u_. Dit is winter en dis koud. D__ i_ w_____ e_ d__ k____ Dit is winter en dis koud. ___ __ ______ __ ___ _____ Dit is winter en dis koud.

Rokas ir spēcīgas.	D_e a_m_ i_ s_e_k_f_i_. Die arms is sterk/fris. D__ a___ i_ s__________ Die arms is sterk/fris. ___ ____ __ ___________ Die arms is sterk/fris.
Kājas arī ir spēcīgas.	D_e b_n_ i_ o_k s_e_k_f_i_. Die bene is ook sterk/fris. D__ b___ i_ o__ s__________ Die bene is ook sterk/fris. ___ ____ __ ___ ___________ Die bene is ook sterk/fris.
Vīrs ir no sniega.	D_e m_n i_ v_n s_e_u g_m_a_. Die man is van sneeu gemaak. D__ m__ i_ v__ s____ g______ Die man is van sneeu gemaak. ___ ___ __ ___ _____ _______ Die man is van sneeu gemaak.

Viņam nav bikšu un mēteļa.	H_ d_a n_e ’_ b_o_k o_ ’_ j_s n_e_ Hy dra nie ’n broek of ’n jas nie. H_ d__ n__ ’_ b____ o_ ’_ j__ n___ Hy dra nie ’n broek of ’n jas nie. __ ___ ___ __ _____ __ __ ___ ____ Hy dra nie ’n broek of ’n jas nie.
Bet vīram nesalst.	M_a_ d_e m_n v_i_s n_e_ Maar die man vries nie. M___ d__ m__ v____ n___ Maar die man vries nie. ____ ___ ___ _____ ____ Maar die man vries nie.
Tas ir sniegavīrs.	H_ i_ ’_ s_e_u_a_. Hy is ’n sneeuman. H_ i_ ’_ s________ Hy is ’n sneeuman. __ __ __ _________ Hy is ’n sneeuman.

Sarunām

Vai pastāv universāla gramatika?

Izvēlne

Saites

Lejupielādējiet mūsu lietotni