Valodu apguve
previous page  up Satura rādītājs  next page  | Free download MP3:  ALL  61-70  | Free Android app | Free iPhone app

Home  >   50languages.com   >   latviešu   >   grieķu   >   Satura rādītājs


70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

 


70 [εβδομήντα]

θα ήθελα κάτι

 

 
Vai Jūs vēlaties smēķēt?
Θα θέλατε να καπνίσετε;
Tha thélate na kapnísete?
Vai Jūs vēlaties dejot?
Θα θέλατε να χορέψετε;
Tha thélate na chorépsete?
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties?
Θα θέλατε να πάμε περίπατο;
Tha thélate na páme perípato?
 
 
 
 
Es vēlos smēķēt.
Θα ήθελα να καπνίσω.
Tha íthela na kapníso.
Vai tu vēlies cigareti?
Θα ήθελες ένα τσιγάρο;
Tha ítheles éna tsigáro?
Viņš vēlas piesmēķēt.
Θα ήθελε φωτιά.
Tha íthele fotiá.
 
 
 
 
Es vēlos kaut ko iedzert.
Θα ήθελα να πιω κάτι.
Tha íthela na pio káti.
Es vēlos kaut ko ēst.
Θα ήθελα να φάω κάτι.
Tha íthela na fáo káti.
Es vēlos nedaudz atpūsties.
Θα ήθελα να ξεκουραστώ λίγο.
Tha íthela na xekourastó lígo.
 
 
 
 
Es vēlos Jums ko pajautāt.
Θα ήθελα να σας ρωτήσω κάτι.
Tha íthela na sas rotíso káti.
Es vēlos Jums ko lūgt.
Θα ήθελα να σας παρακαλέσω για κάτι.
Tha íthela na sas parakaléso gia káti.
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt.
Θα ήθελα να σας καλέσω σε κάτι.
Tha íthela na sas kaléso se káti.
 
 
 
 
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties?
Τι θα θέλατε παρακαλώ;
Ti tha thélate parakaló?
Vai Jūs vēlaties kafiju?
Θα θέλατε έναν καφέ;
Tha thélate énan kafé?
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju?
Ή μήπως θα προτιμούσατε ένα τσάι;
Í mípos tha protimoúsate éna tsái?
 
 
 
 
Mēs vēlamies braukt mājās.
Θα θέλαμε να πάμε σπίτι.
Tha thélame na páme spíti.
Vai Jūs vēlaties taksometru?
Θα θέλατε ένα ταξί;
Tha thélate éna taxí?
Viņi vēlas piezvanīt.
Θα ήθελαν να κάνουν ένα τηλέφωνο.
Tha íthelan na kánoun éna tiléfono.
 
 
 
 
 

previous page  up Satura rādītājs  next page  | Free download MP3:  ALL  61-70  | Free Android app | Free iPhone app

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka "vēlajiem" valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.

 

Downloads are FREE for private use, public schools and for non-commercial purposes only!
LICENCE AGREEMENT. Please report any mistakes or incorrect translations here.
© Copyright 2007 - 2015 Goethe Verlag Starnberg and licensors. All rights reserved.
Contact
book2 latviešu - grieķu iesācējiem