Valodu apguve
previous page  up Satura rādītājs  next page  | Free download MP3:  ALL  61-70  | Free Android app | Free iPhone app

Home  >   50languages.com   >   latviešu   >   grieķu   >   Satura rādītājs


67 [sešdesmit septiņi]

Piederības vietniekvārdi 2

 


67 [εξήντα επτά]

Κτητικές αντωνυμίες 2

 

 
brilles
τα γυαλιά
ta gyaliá
Viņš aizmirsa savas brilles.
Ξέχασε τα γυαλιά του.
Xéchase ta gyaliá tou.
Kur tad ir viņa brilles?
Μα πού έχει τα γυαλιά του;
Ma poú échei ta gyaliá tou?
 
 
 
 
pulkstenis
το ρολόι
to rolói
Viņa pulkstenis ir sabojājies.
Το ρολόι του χάλασε.
To rolói tou chálase.
Pulkstenis karājas pie sienas.
Το ρολόι κρέμεται στον τοίχο.
To rolói krémetai ston toícho.
 
 
 
 
pase
το διαβατήριο
to diavatírio
Viņš ir pazaudējis savu pasi.
Έχασε το διαβατήριό του.
Échase to diavatírió tou.
Kur tad ir viņa pase?
Μα πού έχει το διαβατήριό του;
Ma poú échei to diavatírió tou?
 
 
 
 
viņi – viņu
αυτά – δικά τους
aftá – diká tous
Bērni nevar atrast savus vecākus.
Τα παιδιά δεν μπορούν να βρουν τους γονείς τους.
Ta paidiá den boroún na vroun tous goneís tous.
Bet tur jau nāk viņu vecāki.
Αλλά να, έρχονται οι γονείς τους!
Allá na, érchontai oi goneís tous!
 
 
 
 
Jūs – Jūsu
εσείς – δικό σας
eseís – dikó sas
Kāds bija Jūsu ceļojums, Millera kungs?
Πώς ήταν το ταξίδι σας, κύριε Müller;
Pós ítan to taxídi sas, kýrie Müller?
Kur ir Jūsu sieva, Millera kungs?
Πού είναι η γυναίκα σας, κύριε Müller;
Poú eínai i gynaíka sas, kýrie Müller?
 
 
 
 
Jūs – Jūsu
εσείς – δικό σας
eseís – dikó sas
Kāds bija Jūsu ceļojums, Šmites kundze?
Πώς ήταν το ταξίδι σας, κυρία Schmidt;
Pós ítan to taxídi sas, kyría Schmidt?
Kur ir Jūsu vīrs, Šmites kundze?
Πού είναι ο άντρας σας, κυρία Schmidt;
Poú eínai o ántras sas, kyría Schmidt?
 
 
 
 
 

previous page  up Satura rādītājs  next page  | Free download MP3:  ALL  61-70  | Free Android app | Free iPhone app

Runa ir iespējama pateicoties gēnu mutācijai

Cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne uz Zemes, kas prot runāt. Tas to atšķir no dzīvniekiem un augiem. Protams, arī dzīvnieki un augi sazinās viens ar otru. Lai gan tie neizmanto sarežģītu zilbju valodu. Bet kādēļ cilvēks prot runāt? Lai varētu runāt, nepieciešamas noteiktas fizikālās iezīmes. Šādas fizikālās iezīmes piemīt tikai cilvēkiem. Bet tas nenozīmē, ka cilvēks pats tās attīstījis. Evolucionārajā vēsturē, nekas nenotiek bez iemesla. Vēstures gaitā cilvēks sāka runāt. Mēs vēl nevarm noteikt precīzi, kad tas notika. Bet kaut kas notika, kas deva cilvēkam spēju runāt. Zinātnieki uzskata, ka par to atbildīga ģenētiskā mutācija. Antropologi salīdzinājuši vairāku dzīvju būtņu ģenētiskos materiālus. Ir zināms, ka īpašs gēns ietekmē valodu. Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar valodām, tas ir bojāts. Viņi nevar izteikties labi, un viņiem ir grūti saprast arī vārdus. Šis gēns tika izpētīts cilvēkos, pērtiķos un pelēs. Tas ir ļoti līdzīgs cilvēkiem un šimpanzēm. Tikai divas mazas atšķirības ir identificējamas. Bet šīs atšķirības ieverojamas smadzenēs. Kopā ar citiem gēniem, tie ietekmē noteiktas smadzeņu darbības. Tādēļ cilvēki spēj runāt, bet pērtiķi ne. Kaut gan mīkla par cilvēka valodu vēl nav atrisināta. Jo ar gēnu mutāciju vien nepietiek, lai iepējotu runu. Zinātnieki implantēja cilvēka gēnu pelei. Tie nedeva pelēm spēju runāt… Bet to pīkstieni radīja diezgan lielu troksni!

 

Downloads are FREE for private use, public schools and for non-commercial purposes only!
LICENCE AGREEMENT. Please report any mistakes or incorrect translations here.
© Copyright 2007 - 2015 Goethe Verlag Starnberg and licensors. All rights reserved.
Contact
book2 latviešu - grieķu iesācējiem