Valodu apguve
previous page  up Satura rādītājs  next page  | Free download MP3:  ALL  51-60  | Free Android app | Free iPhone app

Home  >   50languages.com   >   latviešu   >   grieķu   >   Satura rādītājs


55 [piecdesmit pieci]

Strādāšana

 


55 [πενήντα πέντε]

Εργασία

 

 
Kas Jūs esat pēc profesijas?
Τι δουλειά κάνετε;
Ti douleiá kánete?
Mans vīrs pēc profesijas ir ārsts.
Ο άντρας μου είναι γιατρός.
O ántras mou eínai giatrós.
Es strādāju uz pusslodzi par medmāsu.
Εγώ δουλεύω λίγες ώρες την ημέρα ως νοσοκόμα.
Egó doulévo líges óres tin iméra os nosokóma.
 
 
 
 
Drīz mums būs pensija.
Κοντεύουμε να βγούμε σε σύνταξη.
Kontévoume na vgoúme se sýntaxi.
Bet nodokļi ir lieli.
Αλλά οι φόροι είναι υψηλοί.
Allá oi fóroi eínai ypsiloí.
Un medicīniskā apdrošināšana ir dārga.
Και η ιατρική ασφάλεια είναι δαπανηρή.
Kai i iatrikí asfáleia eínai dapanirí.
 
 
 
 
Par ko tu gribi kļūt?
Τι θέλεις να γίνεις όταν μεγαλώσεις;
Ti théleis na gíneis ótan megalóseis?
Es vēlos kļūt inženieris.
Θα ήθελα να γίνω μηχανικός.
Tha íthela na gíno michanikós.
Es gribu studēt universitātē.
Θέλω να σπουδάσω στο πανεπιστήμιο.
Thélo na spoudáso sto panepistímio.
 
 
 
 
Es esmu praktikants.
Κάνω την πρακτική μου.
Káno tin praktikí mou.
Es nopelnu ne īpaši daudz.
Δεν βγάζω πολλά.
Den vgázo pollá.
Es esmu praksē ārzemēs.
Κάνω μία πρακτική στο εξωτερικό.
Káno mía praktikí sto exoterikó.
 
 
 
 
Tas ir mans priekšnieks.
Αυτός είναι το αφεντικό μου.
Aftós eínai to afentikó mou.
Man ir jauki kolēģi.
Έχω καλούς συναδέλφους.
Écho kaloús synadélfous.
Pusdienās mēs vienmēr ejam uz uzņēmuma ēdnīcu.
Το μεσημέρι πηγαίνουμε πάντα στην καντίνα.
To mesiméri pigaínoume pánta stin kantína.
 
 
 
 
Es meklēju darbavietu.
Ψάχνω για δουλειά.
Psáchno gia douleiá.
Es jau gadu esmu bez darba.
Είμαι ήδη ένα χρόνο άνεργος.
Eímai ídi éna chróno ánergos.
Šajā valstī ir pārāk daudz bezdarbnieku.
Σε αυτή τη χώρα υπάρχουν υπερβολικά πολλοί άνεργοι.
Se aftí ti chóra ypárchoun ypervoliká polloí ánergoi.
 
 
 
 
 

previous page  up Satura rādītājs  next page  | Free download MP3:  ALL  51-60  | Free Android app | Free iPhone app

Atmiņai nepieciešama runa

Liela daļa cilvēku atceras savu pirmo skolas dienu. Bet neatceras to, kas bija līdz tam. Mums gandrīz vispār nav atmiņu par mūsu pirmajiem dzīves gadiem. Bet kādēļ tas tā ir? Kādēļ mēs nespējam atcerēties pieredzi, ko ieguvām esot mazuļi. Iemesls meklējams mūsu attīstībā. Runa un atmiņa attīstas apmēram vienā un tajā pašā laikā. Un, lai cilvēks kaut ko atcerētos, tam nepieciešama valoda. Tas nozīmē, ka priekš tā, ko viņš pieredzējis, nepieciešami vārdi. Zinātnieki ir vadījuši vairākus testus ar bērniem. To darot, viņi ieguva interesantus rezultātus. Tiklīdz bērni apgūst valodu, viņi aizmirst visu iepriekš pieredzēto. Tas norāda uz to, ka valodas sākums ir arī atmiņas sākums. Bērni pirmajos trīs dzīves gados iemācas ļoti daudz. Viņi katru dienu pieredz kaut ko jaunu. Viņi iegūst arī nozīmīgu pieredzi šajā vecumā. Neskatoties uz to, tas viss pazūd. Psihologi to nodēvējuši par zīdaiņa amnēziju. Tikai to, ko bērns var nosaukt vārdiem paliek. Autobiogrāfiskā atmiņa patur tikai personīgo pieredzi. Tas funkcionē kā dienasgrāmata. Viss, kas ir svarīgs mūsu dzīvē, tur tiek pierakstīts. Tādā veidā mūsu autobiogrāfiskā atmiņa veido mūsu identitāti. Bet tās attīstība ir atkarīga no dzimtās valodas apguves. Un savu atmiņu mēs varam aktivizēt tikai ar savas valodas palīdzību. Protams, lietas, kuras esam apguvuši nav reāli pazudušas. Tās ir noglabātas kaut kur mūsu smadzenēs. Mēs tikai netiekam tām klāt…- tas ir tik tiešām žēl, vai ne?

 

Downloads are FREE for private use, public schools and for non-commercial purposes only!
LICENCE AGREEMENT. Please report any mistakes or incorrect translations here.
© Copyright 2007 - 2015 Goethe Verlag Starnberg and licensors. All rights reserved.
Contact
book2 latviešu - grieķu iesācējiem