Valodu apguve
previous page  up Satura rādītājs  next page  | Free download MP3:  ALL  11-20  | Free Android app | Free iPhone app

Home  >   50languages.com   >   latviešu   >   grieķu   >   Satura rādītājs


15 [piecpadsmit]

Augļi un pārtikas produkti

 


15 [δεκαπέντε]

Φρούτα και τρόφιμα

 

 
Man ir zemene.
Έχω μία φράουλα.
Écho mía fráoula.
Man ir kivi un melone.
Έχω ένα ακτινίδιο κι ένα πεπόνι.
Écho éna aktinídio ki éna pepóni.
Man ir apelsīns un greifrūts.
Έχω ένα πορτοκάλι και ένα γκρέιπφρουτ.
Écho éna portokáli kai éna nkréipfrout.
 
 
 
 
Man ir ābols un mango.
Έχω ένα μήλο και ένα μάνγκο.
Écho éna mílo kai éna mán'nko.
Man ir banāns un ananass.
Έχω μία μπανάνα και έναν ανανά.
Écho mía banána kai énan ananá.
Es gatavoju augļu salātus.
Φτιάχνω μία φρουτοσαλάτα.
Ftiáchno mía froutosaláta.
 
 
 
 
Es ēdu tostermaizi.
Τρώω ένα τοστ.
Tróo éna tost.
Es ēdu tostermaizi ar sviestu.
Τρώω ένα τοστ με βούτυρο.
Tróo éna tost me voútyro.
Es ēdu tostermaizi ar sviestu un marmelādi.
Τρώω ένα τοστ με βούτυρο και μαρμελάδα.
Tróo éna tost me voútyro kai marmeláda.
 
 
 
 
Es ēdu sendviču.
Τρώω ένα σάντουιτς.
Tróo éna sántouits.
Es ēdu sendviču ar margarīnu.
Τρώω ένα σάντουιτς με μαργαρίνη.
Tróo éna sántouits me margaríni.
Es ēdu sendviču ar margarīnu un tomātu.
Τρώω ένα σάντουιτς με μαργαρίνη και ντομάτα.
Tróo éna sántouits me margaríni kai ntomáta.
 
 
 
 
Mums vajag maizi un rīsus.
Χρειαζόμαστε ψωμί και ρύζι.
Chreiazómaste psomí kai rýzi.
Mums vajag zivis un steikus.
Χρειαζόμαστε ψάρι και μπριζόλες.
Chreiazómaste psári kai brizóles.
Mums vajag picu un spageti.
Χρειαζόμαστε πίτσα και μακαρόνια.
Chreiazómaste pítsa kai makarónia.
 
 
 
 
Ko mums vēl vajag?
Τι άλλο χρειαζόμαστε;
Ti állo chreiazómaste?
Mums vajag burkānus un tomātus zupai.
Χρειαζόμαστε καρότα και ντομάτες για τη σούπα.
Chreiazómaste karóta kai ntomátes gia ti soúpa.
Kur ir lielveikals?
Πού υπάρχει σούπερ μάρκετ;
Poú ypárchei soúper márket?
 
 
 
 
 

previous page  up Satura rādītājs  next page  | Free download MP3:  ALL  11-20  | Free Android app | Free iPhone app

Mediji un valodas

Mūsu valodu ietekmē arī mediji. Jo īpaši jaunie mediji teieņem nozīmīgu vietu. Vesela valoda ir izveidojusies no īsziņām, e-pastiem un čatošanas. Protams, katrā valstī šī mediju valoda ir atšķirīga. Lai gan konkrētas īpašības atrodamas visās mediju valodās. Pāri visam, mums, kā lietotājiem, svarīgs ir ātrums. Neskatoties uz to, ka mēs rakstam, mēs vēlamies izveidot dzīvu saziņu. Tas nozīmē, ka mēs vēlamies apmainīties ar informāciju cik ātri vien iespējams. Tā mēs simulējam īstu sarunu. Tādā veidā mūsu valoda ir attīstījusi verbālu raksturu. Vārdi un teikumi bieži vien tiek saīsināti. Gramatikas un pieturzīmju noteikumi parasti netiek ievēroti. Mūsu pareizrakstība ir vaļīgāka, un prievārdi bieži pazūd pavisam. Jūtas tikai retos gadījumos medijos tiek izpaustas. Te mēs parasti izmantojam emocijzīmes. Šiem simboliem būtu jāattēlo mūsu pašreizējās jūtas. Rakstot īsziņas arī ir atšķirīgi kodi, un čata sarakstēs izmanto atšķirīgu žargonu. Tādēļ mediju valoda ir ļoti samazināta valoda. Bet to lietotāji izmanto līdzīgā veidā. Pētījumi uzrāda, ka izglītība vai prāts neko nemaina. Jo īpaši jauniem cilvēkiem patīk izmantot mediju valodu. Tādēļ kritiķi domā, ka mūsu valoda ir apdraudēta. Zinātne uz šo parādību neskatās tik pesimistiski. Jo bērni atšķir kad un kā viņiem vajadzētu rakstīt. Eksperti tic, ka jauno mediju valodai pat ir priekšrocības. Tāpēc, ka tā var sekmēt bērnu valodas prasmes un radošumu. Un: mūsdienās vairāk un vairāk tiek rakstītas vēstules - ne uz papīra, bet elektroniski! Mēs esam priecīgi par to!

 

Downloads are FREE for private use, public schools and for non-commercial purposes only!
LICENCE AGREEMENT. Please report any mistakes or incorrect translations here.
© Copyright 2007 - 2015 Goethe Verlag Starnberg and licensors. All rights reserved.
Contact
book2 latviešu - grieķu iesācējiem