Valodu apguve
previous page  up Satura rādītājs  next page  | Free download MP3:  ALL  61-70  | Free Android app | Free iPhone app

Home  >   50languages.com   >   latviešu   >   bengāļu   >   Satura rādītājs


70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

 


৭০ [সত্তর]

কিছু ভাল লাগা

 

 
Vai Jūs vēlaties smēķēt?
আপনি কি ধূমপান করতে চান?
Āpani ki dhūmapāna karatē cāna?
Vai Jūs vēlaties dejot?
আপনি কি নাচতে চান?
Āpani ki nācatē cāna?
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties?
আপনি কি বেড়াতে চান?
Āpani ki bēṛātē cāna?
 
 
 
 
Es vēlos smēķēt.
আমি ধূমপান করতে চাই ৷
Āmi dhūmapāna karatē cā´i
Vai tu vēlies cigareti?
তোমার কি একটা সিগারেট চাই?
Tōmāra ki ēkaṭā sigārēṭa cā´i?
Viņš vēlas piesmēķēt.
সে আগুন চায় ৷
Sē āguna cāẏa
 
 
 
 
Es vēlos kaut ko iedzert.
আমি কিছু পান করতে চাই ৷
Āmi kichu pāna karatē cā´i
Es vēlos kaut ko ēst.
আমি কিছু খেতে চাই ৷
Āmi kichu khētē cā´i
Es vēlos nedaudz atpūsties.
আমি একটু আরাম করতে চাই ৷
Āmi ēkaṭu ārāma karatē cā´i
 
 
 
 
Es vēlos Jums ko pajautāt.
আমি আপনাকে কিছু জিজ্ঞাসা করতে চাই ৷
Āmi āpanākē kichu jijñāsā karatē cā´i
Es vēlos Jums ko lūgt.
আমি আপনার কাছে কিছু চাই ৷
Āmi āpanāra kāchē kichu cā´i
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt.
আমি আপনাকে নিমন্ত্রণ করতে চাই।
Āmi āpanākē nimantraṇa karatē cā´i.
 
 
 
 
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties?
আপনি কী চান?
Āpani kī cāna?
Vai Jūs vēlaties kafiju?
আপনি কি কফি খেতে চান?
Āpani ki kaphi khētē cāna?
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju?
নাকি আপনি চা খেতে চান?
Nāki āpani cā khētē cāna?
 
 
 
 
Mēs vēlamies braukt mājās.
আমরা ঘরে যেতে চাই ৷
Āmarā gharē yētē cā´i
Vai Jūs vēlaties taksometru?
তোমরা কি ট্যাক্সি চাও?
Tōmarā ki ṭyāksi cā´ō?
Viņi vēlas piezvanīt.
তারা / ওঁরা একটা ফোন করতে চায় / চান
Tārā/ ōm̐rā ēkaṭā phōna karatē cāẏa/ cāna
 
 
 
 
 

previous page  up Satura rādītājs  next page  | Free download MP3:  ALL  61-70  | Free Android app | Free iPhone app

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka "vēlajiem" valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.

 

Downloads are FREE for private use, public schools and for non-commercial purposes only!
LICENCE AGREEMENT. Please report any mistakes or incorrect translations here.
© Copyright 2007 - 2015 Goethe Verlag Starnberg and licensors. All rights reserved.
Contact
book2 latviešu - bengāļu iesācējiem