Valodu apguve
previous page  up Satura rādītājs  next page  | Free download MP3:  ALL  61-70  | Free Android app | Free iPhone app

Home  >   50languages.com   >   latviešu   >   arābu   >   Satura rādītājs


70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

 


‫70[سبعون]‬

‫احب / أراد شيئاً‬

 

 
Vai Jūs vēlaties smēķēt?
‫أتحب التدخين؟‬
atahib alttadakhin
Vai Jūs vēlaties dejot?
‫أتحب الرقص؟‬
atahib alrraqs
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties?
‫أتحب السير على الأقدام؟‬
atahib alssayr ealaa al'aqdam
 
 
 
 
Es vēlos smēķēt.
‫أريد أن أدخن.‬
arid 'ann 'udakhan
Vai tu vēlies cigareti?
‫أتريد سيجارة؟‬
atarid sijart
Viņš vēlas piesmēķēt.
‫إنه يريد ولاعة.‬
'innah yurid walaeata
 
 
 
 
Es vēlos kaut ko iedzert.
‫أريد أن أشرب شيئاً.‬
arid 'ann 'ashrab shyyaan
Es vēlos kaut ko ēst.
‫أريد أن آكل شيئاً.‬
arid 'ann akil shyyaan
Es vēlos nedaudz atpūsties.
‫أريد أن أرتاح قليلاً.‬
arid 'ann 'artah qlylaan
 
 
 
 
Es vēlos Jums ko pajautāt.
‫أريد أن أسألك شيئاً.‬
arid 'an 'as'alak shyyaan
Es vēlos Jums ko lūgt.
‫أريد أن أطلب منك شيئاً.‬
arid 'ann 'atlub mink shyyaan
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt.
‫أود أن أدعوك لشيء.‬
'uwd 'ann 'adeawk lashay'a
 
 
 
 
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties?
‫ما تريد حضرتك؟‬
mma turid hadratk
Vai Jūs vēlaties kafiju?
‫هل تريد قهوة؟‬
hl turid qahut
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju?
‫أم أنك تفضل الشاي؟‬
'am 'annak tafaddal alshay
 
 
 
 
Mēs vēlamies braukt mājās.
‫نريد أن نذهب إلى البيت.‬
nrid 'an nadhhab 'iilaa albita
Vai Jūs vēlaties taksometru?
‫هل تريدون سيارة أجرة؟‬
hl turidun sayarat 'ajrat
Viņi vēlas piezvanīt.
‫إنهم يريدون الاتصال بالهاتف.‬
'innahum yuridun alaittisal bialhatuf
 
 
 
 
 

previous page  up Satura rādītājs  next page  | Free download MP3:  ALL  61-70  | Free Android app | Free iPhone app

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka "vēlajiem" valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.

 

Downloads are FREE for private use, public schools and for non-commercial purposes only!
LICENCE AGREEMENT. Please report any mistakes or incorrect translations here.
© Copyright 2007 - 2016 Goethe Verlag Starnberg and licensors. All rights reserved.
Contact
book2 latviešu - arābu iesācējiem